Mazais Princis / 小王子 — w językach łotewskim i chińskim. Strona 6

Łotewsko-chińska dwujęzyczna książka

Antuāns de Sent-Ekziperī

Mazais Princis

安托萬·德·聖-修伯里

小王子

— Vai vulkāni ir izdzisuši vai atmodušies, tas mums ir viens un tas pats. Mums ir svarīgs tikai pats kalns. Tas nepārvēršas.

“火山是熄灭了的也好,苏醒的也好,这对我们这些人来讲都是一回事。” 地理学家说,“对我们来说,重要的是山。山是不会变换位置的。”

— Bet ko nozīmē “īslaicīgs”,— atkārtoja mazais princis, kas nekad nebija atkāpies no reiz uzdotā jautājuma.

“但是,‘短暂’是什么意思?”小王子再三地问道。他一旦提出一个问题是从不放过的。

— Tas nozīmē — “pakļauts drīzai iznīcībai”.

“意思就是:有很快就会消失的危险。”

— Mana puķe ir pakļauta drīzai iznīcībai?

“我的花是很快就会消失的吗?”

— Protams.

“那当然。”

“Mana puķe ir īslaicīga”, mazais princis domāja, “un viņai ir tikai četri ērkšķi, ar ko aizstāvēties pret pasauli! Un es atstāju viņu vienu pašu mājās!”

小王子自言自语地说:“我的花是短暂的,而且她只有四根刺来防御外侮!可我还把她独自留在家里!”

Tā bija mazā prinča pirmā nožēla. Taču viņš ātri atguva drosmi.

这是他第一次产生了后悔,但他又重新振作起来:

— Ko jūs man ieteiktu apskatīt? — viņš jautāja.

“您是否能建议我去看些什么?”小王子问道。

— Planētu Zemi, — atbildēja ģeogrāfs. — Tai ir laba slava…

“地球这颗行星,”地理学家回答他说,“它的名望很高……”

Un mazais princis devās projām, domādams par savu puķi.

于是小王子就走了,他一边走一边想着他的花。

XVI

XVI

Septītā planēta tātad bija Zeme.

第七个行星,于是就是地球了。

Zeme nav vis kaut kāda parasta planēta! To apdzīvo simt vienpadsmit karaļu (ieskaitot, protams, arī nēģeru karaļus), septiņi tūkstoši ģeogrāfu, deviņi simti tūkstoši biznesmeņu, septiņi ar pusi miljonu dzērāju, trīs simti vienpadsmit miljoni godkārīgo, vārdu sakot, apmēram divi miljardi pieaugušo.

地球可不是一颗普通的行星!它上面有一百一十一个国王(当然,没有漏掉黑人国王),七千个地理学家,九十万个实业家,七百五十万个酒鬼,三亿一千一百万个爱虚荣的人,也就是说,大约有二十亿的大人。

Lai jums rastos priekšstats par Zemes izmēriem, minēšu tikai to, ka pirms elektrības izgudrošanas uz visiem sešiem kontinentiem kopā vajadzēja uzturēt veselu armiju laternu iededzinātāju — četri simti sešdesmit divus tūkstošus pieci simti vienpadsmit cilvēkus.

为了使你们对地球的大小有一个概念,我想要告诉你们:在发明电之前,在六的大洲上,为了点路灯,需要维持一支为数四十六万二千五百一十一人的真正大军。

Raugoties no tālienes, tas atstāja lielisku iespaidu. Šīs armijas kustības bija saskaņotas kā baletā.

从稍远的地方看过去,它给人以一种壮丽辉煌的印象。这支军队的行动就象歌剧院的芭蕾舞动作一样,那么有条不紊。

Vispirms nāca Jaunzēlandes un Austrālijas laternu iededzinātāju kārta. Iededzinājuši savas laternas, viņi aizgāja gulēt. Tad uznāca Ķīnas un Sibīrijas laternu iededzinātāji. Pēc tam arī viņi nozuda aiz kulisēm.

首先出现的是新西兰和澳大利亚的点灯人。点着了灯,随后他们就去睡觉了。于是就轮到中国和西伯利亚的点灯人走上舞台。随后,他们也藏到幕布后面去了。

Tad bija kārta Krievijas un Indijas laternu iededzinātājiem. Pēc tam — Āfrikas un Eiropas. Pēc tam — Dienvidamerikas.

于是就又轮到俄罗斯和印度的点灯人了。然后就是非洲和欧洲的。接着是南美的,再就是北美的。

Un viņi nekad nesajauca kārtību, uzejot uz skatuves. Tas bija grandiozi.

他们从来也不会搞错他们上场的次序。真了不起。

Tikai vienīgās ziemeļpola laternas iededzinātājs un viņa kolēģis — vienīgās dienvidpola laternas iededzinātājs dzīvoja dīkdienībā un bezrūpībā: viņi strādāja divas reizes gadā.

北极仅有一盏路灯,南极也只有一盏;唯独北极的点灯人和他南极的同行,过着闲逸、懒散的生活:他们每年只工作两次。

ХVII

XVII

Ja gribam būt asprātīgi, tad reizēm gadās mazliet piemelot. Arī es nebiju sevišķi godīgs, stāstot jums par laternu iededzinātājiem. Tāpēc tiem, kas nepazīst mūsu planētu, varētu rasties par to nepareizs priekšstats. Patiesībā uz Zemes cilvēki aizņem loti maz vietas.

当人们想要说得俏皮些的时候,说话就可能会不大实在。在给你们讲点灯人的时候,我就不那么忠实,很可能给不了解我们这个星球的人们造成一个错误的概念。在地球上,人们所占的位置非常小。

Ja divi miljardi iedzīvotāju, kas apdzīvo Zemi, stāvētu kājās mazliet saspiesti kā mītiņā, viņus viegli varētu novietot uz divdesmit jūdžu gara un divdesmit jūdžu plata laukuma. Visu cilvēci varētu sagāzt kaudzē uz vismazākās Klusā okeāna saliņas.

如果住在地球上的二十亿居民全站着,并且象开大会一样靠得紧些,那么就可以从容地站在一个二十海里见方的广场上。也就是说可以把整个人类集中在太平洋中一个最小的岛屿上。

Pieaugušie, protams, jums neticēs. Viņi iedomājas, ka aizņem ļoti daudz vietas. Viņi uzskata sevi par tik diženiem kā baobabi. Tad nu dodiet viņiem padomu izdarīt aprēķinu. Viņi dievina skaitļus, un tas viņiem patiks. Bet jūs netērējiet laiku šādam soda darbam. Tas ir veltīgi. Ticiet man!

当然,大人们是不会相信你们的。他们自以为要占很大地方,他们把自己看得象猴面包树那样大得了不起。你们可以建议他们计算一下。这样会使他们很高兴,因为他们非常喜欢数目字。可是你们无须浪费时间去做这种乏味的连篇累牍的演算。这没有必要。你们可以完全相信我。

Nonācis uz Zemes un nesastapis nevienas dzīvas dvēseles, mazais princis bija ļoti pārsteigts. Viņš jau nobijās, ka būs kļūdījies un nonācis uz kādas citas planētas, kad smiltīs sakustējās gredzens mēness krāsā.

小王子到了地球上感到非常奇怪,他一个人也没有看到,他正担心自己跑错了星球。这时,在沙地上有一个月光色的圆环在蠕动。

— Labvakar, — teica mazais princis katram gadījumam.

小王子毫无把握地随便说了声:“晚安。”

— Labvakar, — atteica čūska.

“晚安。”蛇说道。

— Uz kādas planētas es esmu nonācis? —jautāja mazais princis.

“我落在什么行星上?”小王子问道。

— Uz Zemes, Āfrikā, — atbildēja čūska.

“在地球上,在非洲。”蛇回答道。

— Ā!… Vai tad uz Zemes neviena nav?

“啊!……怎么,难道说地球上没有人吗?”

— Še ir tuksnesis. Tuksnešos neviens nedzīvo. Zeme ir liela, — paskaidroja čūska.

“这里是沙漠,沙漠中没有人。地球是很大的。”蛇说。

Mazais princis apsēdās uz akmens un pacēla acis pret debesīm.

小王子坐在一块石头上,抬眼望着天空,说道:

— Es gribētu zināt, — viņš teica, — vai zvaigznes tik spoži mirdz tādēļ, lai katrs reiz varētu atrast savējo? Paskaties uz manu planētu. Tā atrodas tieši virs mums… Bet cik tālu!

“我捉摸这些星星闪闪发亮是否为了让每个人将来有一天都能重新找到自己的星球。看,我那颗行星。它恰好在我们头顶上……可是,它离我们好远哟!”

— Tā ir skaista, — teica čūska. Ko tu še domā darīt?

“它很美。”蛇说,“你到这里来干什么呢?”

— Es nevarēju saprasties ar kādu puķi, — atteica mazais princis.

“我和一朵花闹了别扭。”小王子说。

— Ā! — noteica čūska.

“啊!”蛇说道。

Un tad viņi apklusa.

于是他们都沉默下来。

— Kur ir cilvēki? — beidzot iejautajās mazais princis. — Šai tuksnesī es jūtos mazliet vientuļš…

“人在什么地方?”小王子终于又开了腔。“在沙漠上,真有点孤独……”

— Arī starp cilvēkiem ir vientulīgi, — piebilda čūska.

“到了有人的地方,也一样孤独。”蛇说。

Mazais princis ilgi raudzījās uz čūsku.

小王子长时间地看着蛇。

— Tu esi jocīgs radījums, — beidzot viņš teica, — tik tieva kā pirksts…

“你是个奇怪的动物,细得象个手指头……。”小王子终于说道。

— Bet es esmu daudz spēcīgāka par karaļa pirkstu, —atbildēja čūska.

“但我比一个国王的手指更有威力。”蛇说道。

Mazais princis pasmaidīja.

小王子微笑着说:

— Tu nu gan neesi spēcīga… tev pat nav kāju… tu pat nevari ceļot…

“你并不那么有威力……你连脚都没有……你甚至都不能旅行……”

— Es varu tevi aizvest tālāk nekā kuģis, — sacīja čūska.

“我可以把你带到很远的地方去,比一只船能去的地方还要远。”蛇说道。

Viņa aptinās mazajam princim ap potīti kā zelta sprādze.

蛇就盘结在小王子的脚腕子上,象一只金镯子。

— To, kuram pieskaros, es atdodu zemei, no kurienes tas nācis, — viņa vēl piebilda. — Bet tu esi skaidrs, un tu nāc no zvaigznes…

“被我碰触的人,我就把他送回老家去。”蛇还说,“可是你是纯洁的,而且是从另一个星球上来的……”

Mazais princis neko neatbildēja.

小王子什么也没有回答。

— Man tevis žēl, tu esi tik vājš uz šīs granītcietās Zemes. Es tev varu kādreiz palīdzēt, ja tevi pārņem ilgas pēc savas planētas. Es varu…

“在这个花岗石的地球上,你这么弱小,我很可怜你。如果你非常怀念你的星球,那时我可以帮助你。我可以……”

— O! Es ļoti labi saprotu, — teica mazais princis, — bet kādēļ tu aizvien runā mīklās?

“啊!我很明白你的意思。”小王子说,“但是你为什么说话总是象让人猜谜语似的?”

— Es tās visas atrisinu, — atteica čūska.

“这些谜语我都能解开的。”蛇说。

Un viņi abi apklusa.

于是他们又都沉默起来。

XVIII

XVIII

Mazais princis gāja caur tuksnesi un sastapa tikai vienu puķi. Puķi ar trim ziedlapiņām, pavisam neievērojamu puķi…

小王子穿过沙漠。他只见过一朵花,一个有着三枚花瓣的花朵,一朵很不起眼的小花……

— Labdien, — mazais princis sveicināja.

“你好。”小王子说。

— Labdien, — sacīja puķe.

“你好。”花说。

— Kur ir cilvēki? — pieklājīgi jautāja mazais princis.

“人在什么地方?”小王子有礼貌地问道。

Puķe kādu dienu bija redzējusi ejam garām karavānu.

有一天,花曾看见一支骆驼商队走过:

— Cilvēki? Man šķiet, ka to ir kādi seši vai septiņi. Es viņus redzēju pirms daudziem daudziem gadiem. Nekad jau nevar zināt, kur viņus var atrast. Viņus dzenā vējš. Viņiem nav sakņu, un tas ir ļoti neērti.

“人吗?我想大约有六七个人,几年前,我瞅见过他们。可是,从来不知道到什么地方去找他们。风吹着他们到处跑。他们没有根,这对他们来说是很不方便的。”

— Ardievu, — sacīja mazais princis.

“再见了。”小王子说。

— Ardievu, — atteica puķe.

“再见。”花说。

XIX

XIX

Mazais princis uzkāpa kādā augstā kalnā. Vienīgie kalni, ko viņš vispār pazina, bija trīs vulkāni, kas viņam sniedzās līdz ceļgaliem. Izdzisušo vulkānu viņš lietoja ķeblīša vietā. “No tik augsta kalna kā šis,” nodomāja mazais princis, “es uzreiz ieraudzīšu visu planētu un visus cilvēkus…” Bet viņš redzēja tikai klinšu smailes.

小王子爬上一座高山。过去他所见过的山就是那三座只有他膝盖那么高的火山,并且他把那座熄灭了的火山就当作凳子。小王子自言自语地说道:“从这么高的山上,我一眼可以看到整个星球,以及所有的人。”可是,他所看到的只是一些非常锋利的悬崖峭壁。

— Labdien, — viņš teica katram gadījumam.

“你好。”小王子试探地问道。

— Labdien… Labdien… Labdien… — atskanēja atbalss.

“你好……你好……你好……”回音在回答道。

— Kas jūs esat? — vaicāja mazais princis.

“你们是什么人?”小王子问。

— Kas jūs esat… kas jūs esat… kas jūs esat… — attrauca atbalss.

“你们是什么人……你们是什么人……你们是什么人……”回音又回答道。

— Esiet mani draugi, esmu vientuļš, — viņš teica.

“请你们做我的朋友吧,我很孤独。”他说。

— Es esmu vientuļš… es esmu vientuļš… es esmu vientuļš… — atsaucās atbalss.

“我很孤独……我很孤独……我很孤独……”回音又回答着。

“Kāda dīvaina planēta!” mazais princis nodomāja. “Tā ir ļoti sausa, vienās smailēs un asumos.

小王子想道:“这颗行星真奇怪!它上面全是干巴巴的,而且又尖利又咸涩,

Un cilvēkiem trūkst iztēles. Viņi atkārto to, ko viņiem saka… Manās mājās bija puķe: tā vienmēr runāja pirmā…”

人们一点想象力都没有。他们只是重复别人对他们说的话……在我的家乡,我有一朵花。她总是自己先说话……”

XX

XX

Pēc ilga gājiena pāri smiltājiem, klintīm un sniegiem mazais princis beidzot uzgāja uz ceļa. Bet visi ceļi ved pie cilvēkiem.

在沙漠、岩石、雪地上行走了很长的时间以后,小王子终于发现了一条大路。所有的大路都是通往人住的地方的。

— Labdien, — viņš sacīja.

“你们好。”小王子说。

Tas bija ziedošs rožu dārzs.

这是一个玫瑰盛开的花园。

— Labdien, — rozes atbildēja.

“你好。”玫瑰花说道。

Mazais princis tās aplūkoja. Tās visas bija līdzīgas viņa puķei.

小王子瞅着这些花,它们全都和他的那朵花一样。

— Kas jūs esat? — viņš pārsteigts tām jautāja.

“你们是什么花?”小王子惊奇地问。

— Mēs esam rozes, — tās atteica.

“我们是玫瑰花。”花儿们说道。

— Ā! — mazais princis izdvesa.

“啊!”小王子说……。

Viņš jutās ļoti nelaimīgs. Viņa puķe bija viņam stāstījusi, ka tā esot visā pasaulē vienīgā savas sugas pārstāve. Un te uzreiz pieci tūkstoši pilnīgi vienādu puķu vienā pašā dārzā!

他感到自己非常不幸。他的那朵花曾对他说她是整个宇宙中独一无二的一种花。可是,仅在这一座花园里就有五千朵完全一样的这种花朵!

“Viņa justos ļoti saniknota,” mazais princis noteica, “ja redzētu šo… viņa briesmīgi kāsētu un izliktos, ka mirst, lai tikai nekļūtu smieklīga. Un es būtu spiests izlikties, ka viņu kopju, jo citādi viņa vēl patiesi nomirtu, lai arī mani pazemotu.”

小王子自言自语地说:“如果她看到这些,她是一定会很恼火……她会咳嗽得更厉害,并且为避免让人耻笑,她会佯装死去。那么,我还得装着去护理她,因为如果不这样的话,她为了使我难堪,她可能会真的死去……”

Pēc tam viņš vēl piebilda: “Es iedomājos, ka man pieder vienīgā puķe pasaulē, bet patiesībā tā ir tikai parasta roze. Viņa un mani trīs vulkāni, kuri sniedzas man līdz ceļgaliem un no kuriem viens varbūt ir izdzisis uz mūžīgiem laikiem, tā nu nav sevišķi liela bagātība princim…”

接着他又说道:“我还以为我有一朵独一无二的花呢,我有的仅是一朵普通的花。这朵花,再加上三座只有我膝盖那么高的火山,而且其中一座还可能是永远熄灭了的,这一切不会使我成为一个了不起的王子……”

Un nogūlies zālē, viņš raudāja.

于是,他躺在草丛中哭泣起来。

XXI

XXI

Tieši tad parādījās lapsa.

就在这当儿,跑来了一只狐狸。

— Labdien, — viņa teica.

“你好。”狐狸说。

— Labdien, — pieklājīgi atbildēja mazais princis, lai gan neviena neredzēja.

“你好。”小王子很有礼貌地回答道。他转过身来,但什么也没有看到。

— Es esmu šeit, — teica kāda balss zem ābeles.

“我在这儿,在苹果树下。”那声音说。

— Kas tu esi? — vaicāja mazais princis. — Tu esi ļoti skaista…

“你是谁?”小王子说,“你很漂亮。”

— Es esmu lapsa, — lapsa atbildēja.

“我是一只狐狸。”狐狸说。

— Nāc parotaļājies ar mani, — uzaicināja mazais princis. — Man ir skumji…

“来和我一起玩吧,”小王子建议道,“我很苦恼……”

— Es nevaru ar tevi rotaļāties, — teica lapsa. — Es neesmu pieradināta.

“我不能和你一起玩,”狐狸说,“我还没有被驯服呢。”

— Piedodiet, — sacīja mazais princis,

“啊!真对不起。”小王子说。