あのときの王子くん / Mazais Princis — w językach japońskim i łotewskim. Strona 7

Japońsko-łotewska dwujęzyczna książka

アントワーヌ・ド・サン=テグジュペリ

あのときの王子くん

Antuāns de Sent-Ekziperī

Mazais Princis

でも、じっくりかんがえてみて、こうつけくわえた。

bet brīdi padomājis, piebilda:

「〈なつける〉って、どういうこと?」

— Ko nozīmē “pieradināt”?

「このあたりのひとじゃないね。」とキツネがいった。「なにかさがしてるの?」

— Tu neesi šejienietis, — teica lapsa, — ko tu meklē?

「ひとをさがしてる。」と王子くんはいった。「〈なつける〉って、どういうこと?」

— Es meklēju cilvēkus, — atteica mazais princis. — Ko nozīmē “pieradināt”?

「ひと。」とキツネがいった。「あいつら、てっぽうをもって、かりをする。いいめいわくだよ! ニワトリもかってるけど、それだけがあいつらのとりえなんだ。ニワトリはさがしてる?」

— Cilvēkus, — lapsa brīnījās, — viņiem taču ir šautenes, un viņi medī. Tas ir ļoti nepatīkami! Un vēl viņi audzē vistas. Tas ir vienīgais labums. Vai tu meklē vistas?

「ううん。」と王子くんはいった。「友だちをさがしてる。〈なつける〉って、どういうこと?」

— Nē, — atteica mazais princis. — Es meklēju draugus. Ko nozīmē “pieradināt”?

「もうだれもわすれちゃったけど、」とキツネはいう。「〈きずなをつくる〉ってことだよ……」

— Tas ir pārāk aizmirsts jēdziens, — atbildēja lapsa. — Tas nozīmē “nodibināt ciešas saites”…

「きずなをつくる?」

— Nodibināt ciešas saites?

「そうなんだ。」とキツネはいう。「おいらにしてみりゃ、きみはほかのおとこの子10まんにんと、なんのかわりもない。きみがいなきゃダメだってこともない。きみだって、おいらがいなきゃダメだってことも、たぶんない。きみにしてみりゃ、おいらはほかのキツネ10まんびきと、なんのかわりもないから。でも、きみがおいらをなつけたら、おいらたちはおたがい、あいてにいてほしい、っておもうようになる。きみは、おいらにとって、せかいにひとりだけになる。おいらも、きみにとって、せかいで1ぴきだけになる……」

— Protams, — sacīja lapsa. — Pagaidām tu manās acīs esi tikai mazs zēns, kas līdzīgs simt tūkstošiem citu. Un tu man neesi vajadzīgs. Bet arī es tev neesmu vajadzīga. Tev es esmu tikai lapsa, kas līdzinās simt tūkstošiem citu lapsu. Bet, ja tu mani pieradināsi, mēs būsim vieni otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaule. Es būšu tev vienīgā visā pasaulē.

「わかってきた。」と王子くんはいった。「いちりんの花があるんだけど……あの子は、ぼくをなつけたんだとおもう……」

— Es sāku saprast, — teica mazais princis. — Ir kāda puķe… man šķiet, ka viņa mani pieradinājusi…

「かもね。」とキツネはいった。「ちきゅうじゃ、どんなことだっておこるから……」

— Tas ir iespējams, — atbildēja lapsa. — Uz Zemes viss iespējams…

「えっ! ちきゅうの話じゃないよ。」と王子くんはいった。

— Nē, tas nebija uz Zemes, — iebilda mazais princis.

キツネはとってもふしぎがった。

Lapsa likās ļoti ieinteresēta:

「ちがう星の話?」

— Uz kādas citas planētas?

「うん。」

— Jā.

「その星、かりうどはいる?」

— Vai uz tās planētas ir arī mednieki?

「いない。」

— Nē.

「いいねえ! ニワトリは?」

— Tas ir interesanti. Un vistas?

「いない。」

— Nē.

「そううまくはいかないか。」とキツネはためいきをついた。

— Nekas pasaulē nav pilnīgs, — nopūtās lapsa.

さて、キツネはもとの話にもどって、

Bet tad viņa atgriezās pie aizsāktās domas:

「おいらのまいにち、いつもおなじことのくりかえし。おいらはニワトリをおいかけ、ひとはおいらをおいかける。ニワトリはどれもみんなおんなじだし、ひとだってだれもみんなおんなじ。だから、おいら、ちょっとうんざりしてる。でも、きみがおいらをなつけるんなら、おいらのまいにちは、ひかりがあふれたみたいになる。おいらは、ある足音を、ほかのどんなやつとも聞きわけられるようになる。ほかの音なら、おいら穴あなぐらのなかにかくれるけど、きみの音だったら、はやされたみたいに、穴ぐらからとんででていく。

— Mana dzīve ir ļoti vienmuļa. Es medīju vistas, cilvēki medī mani. Visas vistas līdzinās cita citai, un visi cilvēki līdzinās cits citam. Tad nu es mazliet garlaikojos. Bet, ja tu mani pieradināsi, mana dzīve kļūs saules pilna. Es pazīšu soļu troksni, kas atšķirsies no visiem citiem. Pārējie soļi liks man noslēpties zemē, tavējie — kā mūzika aicinās mani ārā no alas.

それから、ほら! あのむこうの小むぎばたけ、見える? おいらはパンをたべないから、小むぎってどうでもいいものなんだ。小むぎばたけを見ても、なんにもかんじない。それって、なんかせつない! でも、きみのかみの毛って、こがね色。だから、小むぎばたけは、すっごくいいものにかわるんだ、きみがおいらをなつけたら、だけど! 小むぎはこがね色だから、おいらはきみのことを思いだすよ。そうやって、おいらは小むぎにかこまれて、風の音をよく聞くようになる……」

Un tad vēl — skaties! Vai tu redzi tur to kviešu lauku? Es neēdu maizi. Labība man nav vajadzīga. Labības lauks man neko neatgādina. Un tas ir ļoti skumji! Bet tev ir mati zelta krāsā. Tas būs brīnišķīgi, kad tu būsi mani pieradinājis! Kvieši, kas arī ir zeltaini, man atgādinās tevi, un es iemīlēšu vējā šalcošo druvu…

キツネはだんまりして、王子くんをじっと見つめて、


「おねがい……おいらをなつけておくれ!」といった。


「よろこんで。」と王子くんはへんじをした。「でもあんまりじかんがないんだ。友だちを見つけて、たくさんのことを知らなきゃなんない。」


「自分のなつけたものしか、わからないよ。」とキツネはいった。「ひとは、ひまがぜんぜんないから、なんにもわからない。ものうりのところで、できあがったものだけをかうんだ。でも、友だちをうるやつなんて、どこにもいないから、ひとには、友だちってものがちっともいない。友だちがほしいなら、おいらをなつけてくれ!」


「なにをすればいいの?」と王子くんはいった。


「気ながにやらなきゃいけない。」とキツネはこたえる。「まずは、おいらからちょっとはなれたところにすわる。たとえば、その草むらにね。おいらはきみをよこ目で見て、きみはなにもしゃべらない。ことばは、すれちがいのもとなんだ。でも、1日、1日、ちょっとずつそばにすわってもいいようになる……」


あくる日、王子くんはまたやってきた。


「おんなじじかんに、来たほうがいいよ。」とキツネはいった。「そうだね、きみがごごの4じに来るなら、3じにはもう、おいら、うきうきしてくる。それからじかんがどんどんすすむと、ますますうきうきしてるおいらがいて、4じになるころには、ただもう、そわそわどきどき。そうやって、おいらは、しあわせをかみしめるんだ! でも、でたらめなじかんにくるなら、いつ心をおめかししていいんだか、わからない……きまりごとがいるんだよ。」


「きまりごとって、なに?」と王子くんはいった。


「これもだれもわすれちゃったけど、」とキツネはいう。「1日をほかの1日と、1じかんをほかの1じかんと、べつのものにしてしまうもののことなんだ。たとえば、おいらをねらうかりうどにも、きまりごとがある。あいつら、木ようは村のむすめとダンスをするんだ。だから、木ようはすっごくいい日! おいらはブドウばたけまでぶらぶらあるいていく。もし、かりうどがじかんをきめずにダンスしてたら、どの日もみんなおんなじようになって、おいらの心やすまる日がすこしもなくなる。」


こんなふうにして、王子くんはキツネをなつけた。そして、そろそろ行かなきゃならなくなった。


「はあ。」とキツネはいった。「……なみだがでちゃう。」

— Es raudāšu.

「きみのせいだよ。」と王子くんはいった。「ぼくは、つらいのはぜったいいやなんだ。でも、きみは、ぼくになつけてほしかったんでしょ……」

— Tā ir tava vaina, — iebilda mazais princis, — es tev nebūt nevēlēju ļaunu, bet tu pati gribēji, lai es tevi pieradinu…

「そうだよ。」とキツネはいった。

— Protams, — sacīja lapsa.

「でも、いまにもなきそうじゃないか!」と王子くんはいった。

— Bet tu taču raudāsi! — teica mazais princis.

「そうだよ。」とキツネはいった。

— Bez šaubām, — atteica lapsa.

「じゃあ、きみにはなんのいいこともないじゃない!」

— Tad jau tu neko neiegūsti!

「いいことはあったよ。」とキツネはいった。「小むぎの色のおかげで。」

— Es iegūstu gan, — sacīja lapsa, — atceries zeltainos kviešus.

それからこうつづけた。

Pēc tam viņa piebilda:

「バラの庭に行ってみなよ。きみの花が、せかいにひとつだけってことがわかるはず。おいらにさよならをいいにもどってきたら、ひみつをひとつおしえてあげる。」

— Ej apraudzīt rozes! Tu sapratīsi, ka tavējā ir vienīgā visā pasaulē. Tu atnāksi no manis ardievoties, un es tev atklāšu kādu noslēpumu.

王子くんは、またバラの庭に行った。

Mazais princis devās apskatīt rozes.

「きみたちは、ぼくのバラとはちっともにていない。きみたちは、まだなんでもない。」と、その子はたくさんのバラにいった。「だれもきみたちをなつけてないし、きみたちもだれひとりなつけていない。きみたちは、であったときのぼくのキツネとおんなじ。あの子は、ほかのキツネ10まんびきと、なんのかわりもなかった。でも、ぼくがあの子を友だちにしたから、もういまでは、あの子はせかいにただ1ぴきだけ。」

— Jūs nemaz nelīdzināties manai rozei, jūs vēl neesat nekas, — viņš tām teica. — Neviens jūs nav pieradinājis, un arī jūs neesat nevienu pieradinājušas. Jūs esat tādas pašas, kāda bija mana lapsa. Tā bija līdzīga simtiem tūkstošiem citu. Bet es padarīju viņu par savu draugu, un tagad viņa man ir vienīgā visā pasaulē.

するとたくさんのバラは、ばつがわるそうにした。

Un rozes jutās ļoti neērti.

「きみたちはきれいだけど、からっぽだ。」と、その子はつづける。「きみたちのために死ぬことなんてできない。もちろん、ぼくの花だって、ふつうにとおりすがったひとから見れば、きみたちとおんなじなんだとおもう。でも、あの子はいるだけで、きみたちぜんぶよりも、だいじなんだ。だって、ぼくが水をやったのは、あの子。だって、ぼくがガラスのおおいに入れたのは、あの子。だって、ぼくがついたてでまもったのは、あの子。だって、ぼくが毛虫をつぶしてやったのも(2、3びき、チョウチョにするためにのこしたけど)、あの子。だって、ぼくが、もんくとか、じまんとか、たまにだんまりだってきいてやったのは、あの子なんだ。だって、あの子はぼくのバラなんだもん。」

— Jūs esat skaistas, bet tukšas, — vēl viņš tām sacīja. — Jūsu dēļ nevar mirt. Protams, arī mana roze vienkāršam garāmgājējam var likties līdzīga jums. Bet viņa viena pati ir nozīmīgāka par jums visām, jo tieši viņu es laistīju. Tieši viņu es apsedzu ar stikla kupolu. Tieši viņu es aizsargāju no vēja. Tieši viņas dēļ es nogalināju kāpurus (izņemot divus trīs, lai būtu tauriņi). Es klausījos, kā viņa gaudās vai lielījās, es dzirdēju pat to, kā viņa klusēja. Jo viņa ir mana roze.

それから、その子はキツネのところへもどってきた。

Tad mazais princis atgriezās pie lapsas.

「さようなら。」と、その子がいうと……

—Ardievu, — viņš teica.

「さようなら。」とキツネがいった。「おいらのひみつだけど、すっごくかんたんなことなんだ。心でなくちゃ、よく見えない。もののなかみは、目では見えない、ってこと。」

— Ardievu, — sacīja lapsa. — Lūk, mans noslēpums, tas ir ļoti vienkāršs: īsti mēsredzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.

「もののなかみは、目では見えない。」と、王子くんはもういちどくりかえした。わすれないように。

— Būtiskais nav acīm saredzams, — atkārtoja mazais princis, lai neaizmirstu.

「バラのためになくしたじかんが、きみのバラをそんなにもだいじなものにしたんだ。」

— Tieši tas laiks, ko tu veltīji savai rozei, padara šo rozi tik nozīmīgu.

「バラのためになくしたじかん……」と、王子くんはいった。わすれないように。

— Tieši tas laiks, ko es veltīju savai rozei… — atkārtoja mazais princis, lai neaizmirstu.

「ひとは、ほんとのことを、わすれてしまった。」とキツネはいった。「でも、きみはわすれちゃいけない。きみは、じぶんのなつけたものに、いつでもなにかをかえさなくちゃいけない。きみは、きみのバラに、なにかをかえすんだ……」

— Cilvēki ir aizmirsuši šo patiesību, — sacīja lapsa, — bet tev nevajag to aizmirst. Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis. Tev jāatbild par savu rozi…

「ぼくは、ぼくのバラになにかをかえす……」と、王子くんはもういちどくりかえした。わすれないように。

— Man jāatbild par savu rozi… — atkārtoja mazais princis, lai paturētu atmiņā.

22

XXII

「こんにちは。」と王子くんがいうと、

— Labdien, — sacīja mazais princis.

「こんにちは。」とポイントがかりがいった。

— Labdien, — atņēma pārmijnieks.

「ここでなにしてるの?」と王子くんがいうと、

— Ko tu še dari? — vaicāja mazais princis.

「おきゃくを1000にんずつわけてるんだ。」とポイントがかりがいった。「きかんしゃにおきゃくがのってて、そいつをおまえは右だ、おまえは左だって、やってくんだよ。」

— Es šķiroju ceļotājus pa tūkstotim, — sacīja pārmijnieks. — Es nosūtu vilcienus, kas tos aizved gan pa labi, gan pa kreisi.

すると、きかんしゃが、ぴかっ、びゅん、かみなりみたいに、ごろごろごろ。ポイントがかりのいるたてものがゆれた。

Un dārdēdams garām aizjoņoja kāds apgaismots ātrvilciens, ka pārmijnieka būdiņa nodrebēja vien.

「ずいぶんいそいでるね。」と王子くんはいった。「なにかさがしてるの?」

— Cik ļoti viņi steidzas, — mazais princis brīnījās. — Ko viņi meklē?

「それは、うごかしてるやつだって、わからんよ。」とポイントがかりはいった。

— Pat lokomotīves vadītājs to nezina, — atteica pārmijnieks.

すると、こんどはぎゃくむきに、ぴかっ、びゅん、ごろごろごろ。

Un pretējā virzienā aizbrāza otrs apgaismots ātrvilciens.

「もうもどってきたの?」と王子くんがきくと……

— Vai viņi jau atgriežas? —jautāja mazais princis.

「おんなじのじゃないよ。」とポイントがかりがいった。「いれかえだ。」

— Tie nav tie paši, — sacīja pārmijnieks. — Tā ir maiņa no citurienes.

「じぶんのいるところが気にいらないの?」

— Vai tad tur, kur viņi bija, viņiem klājās slikti?

「ひとは、じぶんのいるところが、ぜったい気にいらないんだ。」とポイントがかりがいった。

— Labi ir tur, kur mēs neesam, — atteica pārmijnieks.

すると、またまた、ぴかっ、びゅん、ごろごろごろ。

Un aizdārdēja trešais apgaismotais ātrvilciens.

「さっきのおきゃくをおいかけてるの?」と王子くんはきいた。

— Vai viņi dzenas pakaļ pirmajiem ceļotajiem? — vaicāja mazais princis.

「だれもおっかけてなんかないよ。」とポイントがかりはいった。「なかでねてるか、あくびをしてる。子どもたちだけが、まどガラスに鼻をおしつけてる。」

— Viņi nedzenas pakaļ nekam, — atteica pārmijnieks. — Viņi vagonos vai nu guļ vai žāvājas. Vienīgi bērni piespieduši deguntiņus pie logu rūtīm.

「子どもだけが、じぶんのさがしものがわかってるんだね。」と王子くんはいった。「パッチワークのにんぎょうにじかんをなくして、それがだいじなものになって、だからそれをとりあげたら、ないちゃうんだ……」

— Vienīgi bērni zina, ko viņi meklē, — ieteicās mazais princis. — Viņi ziedo savu laiku lupatu lellei, un tā viņiem kļūst ļoti tuva, bet, ja viņiem to atņem, viņi raud…

「うらやましいよ。」とポイントがかりはいった。

— Viņi ir laimīgi, — noteica pārmijnieks.

23

XXIII

「こんにちは。」と、王子くんがいうと、

— Labdien, — sacīja mazais princis.

「こんにちは。」と、ものうりがいった。

— Labdien, — atbildēja tirgotājs.

ものうりはクスリをうっていた。そのクスリは、のどのからからをおさえるようにできていて、1しゅうかんにひとつぶで、もう、のみたいっておもわなくなるんだ。

Viņš tirgojās ar uzlabotām tabletēm, kas remdē slāpes. Ja norij vienu šādu tableti, tad veselu nedēļu nav jādzer.

「どうして、そんなのをうるの?」と王子くんはいった。

— Kādēļ tu tās pārdod? —jautāja mazais princis.

「むだなじかんをはぶけるからだ。」と、ものうりはいった。「はかせがかぞえたんだけど、1しゅうかんに53ぷんもむだがはぶける。」

— Tas ir ārkārtīgs laika ietaupījums, — teica tirgotājs. — Eksperti to aprēķinājuši. Mēs ietaupām piecdesmit trīs minūtes nedēļā.

「その53ぷんをどうするの?」

— Un ko lai dara šais piecdesmit trīs minūtēs?

「したいことをするんだ……」

— Ko katrs vēlas…

王子くんはかんがえる。『ぼく、53ぷんもじゆうになるんなら、ゆっくりゆーっくり、水くみ場にあるいていくんだけど……』

“Ja manā rīcībā būtu piecdesmit trīs minūtes,” mazais princis nodomāja, “es it mierīgi aizstaigātu līdz kādai akai…”

24

ХXIV

おかしくなって、さばくに下りてから、8日め。ぼくは、ものうりの話をききながら、ほんのすこしだけのこっていた水を、ぐいとのみほした。

Tā bija astotā diena, kopš katastrofas tuksnesī, un klausīdamies stāstu par tirgotāju, es izdzēru pēdējo pilienu no sava ūdens krājuma.

「へえ!」と、ぼくは王子くんにいった。「たいへんけっこうな思いで話だけど、まだひこうきがなおってないし、もう、のむものもない。ぼくも、ゆっくりゆーっくり水くみ場にあるいていけると、うれしいんだけど!」

— Tavas atmiņas, protams, ir jaukas, — teicu mazajam princim, — bet es vēl neesmu salabojis lidmašīnu, man vairs nav ko dzert, un arī es būtu laimīgs, ja varētu mierīgi aizstaigāt līdz kādai akai!

「友だちのキツネが……」と、その子がいったけど、

— Mana draudzene lapsa… — viņš iesāka.

「いいかい、ぼうや。もうキツネの話をしてるばあいじゃないんだ!」

— Mīļo zēn, te vairs nav runa par lapsu!

「どうして?」

— Kādēļ?

「のどがからからで、もうすぐ死んじゃうんだよ……」

— Tādēļ, ka mēs nomirsim aiz slāpēm…

その子は、ぼくのいいぶんがわからなくて、こういった。

Mazais princis nesaprata manu atzinumu un atbildēja:

「友だちになるっていいことなんだよ、死んじゃうにしても。ぼく、キツネと友だちになれてすっごくうれしくて……」

— Ir labi, ja tev bijis draugs, pat ja tev jāmirst… Es esmu ļoti apmierināts, ka man bijusi draudzene lapsa…

ぼくはかんがえた。『この子、あぶないってことに気づいてない。はらぺこにも、からからにも、ぜったいならないんだ。ちょっとお日さまがあれば、それでじゅうぶん……』

“Viņš neapjauš briesmas,” es nodomāju. “Viņš nekad nav ne izsalcis, ne izslāpis. Viņam pietiek ar mazumiņu saules…”

ところが、その子はぼくを見つめて、そのかんがえにへんじをしたんだ。

Bet mazais princis uzlūkoja mani un atbildēja uz manu domu:

「ぼくだって、のどはからからだよ……井戸いどをさがそう……」

— Arī man slāpst… meklēsim aku…

ぼくは、だるそうにからだをうごかした。井戸をさがすなんて、ばかばかしい。はてもしれない、このさばくで。それなのに、そう、ぼくたちはあるきだした。

Noguris atmetu ar roku: nav nekādas jēgas milzīgajā tuksneša plašumā meklēt aku. Tomēr mēs devāmies ceļā.

ずーっと、だんまりあるいていくと、夜がおちて、星がぴかぴかしはじめた。ぼくは、とろんとしながら、星をながめた。のどがからからで、ぼうっとする。王子くんのことばがうかんでは、ぐるぐるまわる。

Klusēdami gājām vairākas stundas, līdz uznāca nakts un iemirdzējās zvaigznes. Es tās redzēju kā sapnī, jo pārliecīgo slāpju dēļ man bija viegls drudzis. Mazā prinča vārdi atkal un atkal atausa atmiņā.

「じゃあ、きみものどがからから?」と、ぼくはきいた。

— Tev taču arī slāpst? — es viņam jautāju.