51

51

Dao rada būtnes, De tās uztur,
Esme dod tām spēku, spēks tās pilnveido.
Tādēļ tādu būtņu nav’a,
Kas negodātu Dao un necienītu De.
Ja Dao tura godā un ciena arī De,
Tad likumi un rīkojumi lieki,
Jo viss no sevis labi risinās.
Tādēļ lai Dao un De rada, lai uztur, vairo, attīsta un pilnveido,
Lai izaudzē un briedina un sargā,
Radīt, nepiesaistot sev,
Nepakļaujot veidot,
Vairot nepaverdzinot,
Tāds ir pats dziļākais De.

Vsako bitje v vesolju je
izraz Taa.
Vzcveti v obstoj, nezaveden,
popoln, svoboden,
zavzame fizično obliko,
pusti okoliščinam, da ga dopolnijo.
Zaradi tega vsako bitje
spontano spoštuje Tao.
Tao daje rojstvo vsem stvarem,
jih oskrbuje, vzdržuje,
skrbi zanje, jih tolaži, ščiti,
jih vzame nazaj k sebi.
Ustvarja brez lastninjenja,
deluje brez pričakovanja,
vodi brez vmešavanja.
Zaradi tega je ljubezen Taa
prava narava vseh stvari.

52

52

Pasaules sākumu dēvē par pasaules māti.
Kas māti atradis, lai bērnus apzinātu,
Kas bērnus atzinis, lai māti apliecinātu,
Tas arī, mūžam izbeidzoties, briesmās nenonāks.
Kas muti tura slēgtu, vārtus aizdarītus,
Tam mūžu iespējams bez briesmām nodzīvot.
Kas runā daudz un nemitīgi rosās,
To arī palīdzība nespēj glābt.
Kas nenozīmīgo ņem vērā, tas ir tālredzīgs;
Un tas, kurš vājo aizsargā, ir stiprs.
Kas Dao mirdzējumu spējīgs sasniegt,
Lai iemantotu atgriešanos skaidrībā,
Tam nepaliek nekas, ko apdraudētu briesmas.
Un viņš var pastāvību iemantot.

Na začetku je bil Tao.
Vse stvari izvirajo iz njega:
vse stvari se vanj vrnejo.
Da najdeš izvor,
pojdi nazaj po sledeh manifestacij.
Ko prepoznaš otroka in
najdeš mati,
boš osvobojen žalosti.
Če držiš svoj um v obsojanju
in prenapolnjenega s poželenji,
bo tvoje srče težavno.
Če lahko prenehaš soditi
in te čuti ne vodijo,
bo tvoje srce našlo mir.
Videti v temo je jasnost.
Vedeti kako popustiti je moč.
Uporabi svojo lastno luč
in se vrni k izvoru luči.
Temu se reče urjenje v večnosti.

53

53

Ja zināšanas man par ārējo vien būtu
Un es tās gribētu ar Dao saskaņot,
Tad ņemtu vērā to, kas ir jau izpaudies.
Kur līdzeni un plati lielie ceļi,
Tur tauta cenšas apkārtceļus iet.
Kur ceļas krāšņas valdītāju pilis,
Tur nezāles aug laukos, tukšums apcirkņos.
Kur [dižie] staigā izrotātos tērpos
Un katrs nēsā asu ieroci,
Kur liela izvēlība ēšanā un dzeršanā,
Kur mantu sakrāts pārmērīgi daudz,
Tur valda laupītāju likums, nevis Dao.

Velika pot je lahka,
vendar imajo ljudje raje stranske poti.
Pazi, ko so stvari izven ravnotežja.
Ostani osrediščen v Tau.
Ko bogati špekulanti bogatijo
na račun kmečke zemlje;
ko vladni uradniki zapravljajo
denar za orožja namesto za zdravila;
ko je višji razred oderuški in neodgovoren,
medtem ko se ljudje nimajo kam obrniti –
vse to je ropanje in kaos.
To ni v sozvočju s Tao-m.

54

54

Kas labi iedēstīts, tas neizgāzīsies,
Kas labi iežogots, tas neaizklīdīs.
Kas nākamajām audzēm atstāj piemiņu par sevi,
Tas nemirstīgs.
Kas šādi (saskaņā ar Dao) ievirza pats sevi, tā uzvedības De var izpausties.
Kas šādi (saskaņā ar Dao) virza ģimeni, tā uzvedības De var pārpilnībā izpausties.
Kas šādi (saskaņā ar Dao) virza savu ciemu, tā uzvedības De var plaši izpausties.
Kas šādi (saskaņā ar Dao) virza savu valsti, tā uzvedības De var bagātīgi izpausties.
Kas šādi (saskaņā ar Dao) virza pasauli , tā uzvedības De var vispārēji izpausties.
Un tātad:
Pēc sevis iespējams par citiem spriest,
Pēc savas ģimenes par citām zināt,
Pēc sava ciema var par citiem secināt,
Pēc savas valsts var izprast citas valstis,
Pēc savas pasaules var iztēloties citas pasaules.
Bet kā lai zin, ka pasaulē ir tāda sakarība?
Vien šādi secinot.

Kdorkoli je zasajen v Tau,
ne bo izkoreninjen.
Kdorkoli poveličuje Tao,
mu ne bo spodrsnilo.
Njegovo ime bo obdržano v spominu
od generacije do generacije.
Dovoli Tau, da bo prisoten v tvojem življenju,
in postal boš naraven.
naj bo prisoten v tvoji družini,
in tvoja družina bo vzcvetela.
Naj bo prisoten v tvoji državi,
in tvoja država bo zgled vsem državam v svetu.
Naj bo prisoten v vesolju
in vesolje bo pelo.
Kako vem, da je to res?
Ker pogledam znotraj sebe.

55

55

Kas lielisko De spējīgs sevī glabāt,
Tas var būt līdzīgs tikko dzimušajam.
To nedzeļ kukaiņi un nekož čūskas,
Nedz zvēri plosa to, nedz putni knābj.
Kaut viņa kauli smalki, cīpslas mīkstas,
Viņš tomēr spējīgs cieši turēties.
Par vienību starp vīrišķo un sievišķo tam nav ne jausmas,
Bet viņš ir jaunradošu spēju pilns un spējīgs smalki just.
Pat augu dienu brēcot, balss tam neaizsmok,
Jo tā pauž dziļu saskaņu un mieru.
Kas atzīst saskaņu, var ilgstošs būt,
Kas ilgstamību atzīst, ver būt gudrs.
Kas spējīgs vairot dzīvību, ir laimīgs.
Ka gara spēkus lieto, dziņām sekojot, ir varmācīgs.
Kas kļuvis varmācīgs, tas noveco,
Jo tas ir pretrunā ar Dao.
Un kas ir pretrunā ar Dao, tas iet bojā.

Tisti, ki je v harmoniji s Tao-m
je kot dojenček.
Njegove kosti so mehke, mišice šibke,
a njegov prijem močan.
Ne ve za združenje moškega in ženske,
vendar lahko njegov penis stoji nabrekel,
tako močna je njegova življenjska moč.
Lahko kriči ves dan,
vendar ne postane hripav,
tako popolnoma je v harmoniji.
Mojstrova moč je taka.
Pusti vsem stvarem priti in oditi,
brez napora, brez poželenja.
Nikoli ne pričakuje rezultata;
zaradi tega ni nikoli razočaran.
Nikoli ni razočaran;
zaradi tega se njegov duh nikoli ne postara.

56

56

Kas zina daudz, tas gari nerunā,
Kas runā daudz, tam zināšanu nav.
Kas savu muti tura slēgtu, vārtus aizdarītus,
Var sava prāta caurspiedību mīkstināt
Un savu tieksmju saspringtību remdināt,
Un sava gara mirdzējumu apvaldīt.
Kas paliek vienībā ar veidojumu pīšļiem,
Tas spējīgs veikt visdziļāko un apslēptāko savienošanos.
To nevar pievilkt klāt, lai ar to saradotos,
To nevar atstumt nost, lai ar to sanaidotos,
Tam nevar pieiet, lai to izmantotu,
Tam nevar pieiet, lai to apkarotu,
Tam nevar pieiet, lai to godinātu,
Tam nevar pieiet, lai to pazemotu,
Tādēļ, ka tas ir cēlākais virs zemes.

Tisti, ki vedo, ne govorijo.
Tisti, ki govorijo, ne vedo.
Zapri svoja usta,
zagradi svoje čute,
skrhaj svojo ostrost,
razveži svoje vozle,
omehčaj svoj sij,
nastani svoj prah.
To je tvoja izvorna identiteta.
Bodi kot Tao.
Ne moreš se mu približati ali oddaljiti od njega,
ne moreš ga oplemenititi ali poškodovati,
častiti ali zaničevati.
Nenehno se odpoveduje samemu sebi.
Zaradi tega traja večno.

57

57

Valsts vadītājam jāprot taisni spriest.
Un spēja pievilt noder karalietās.
Bet pasauli var iemantot vien tas,
Kas spējīgs palikt brīvs no rosīšanās.
No kā man zināms, ka tā notiek pasaulē?
Jo vairāk kādā zemē aizliegumu,
Jo dziļāk tauta nabadzībā grimst.
Kur ļaudis sakrājuši dārgas mantas.
Tur nerimst ķildas ģimenē un valstī.
Jo augstāk ļaudis izkopuši savas mākas,
Jo vairāk nederīgu lietu gatavo.
Kur vairāk likumu un rīkojumu,
Tur zagļi nežēlīgāk aupa tautu.
Un tādēļ gudrais teicis:
Es atturos no rīcības un tauta pati visu labi veic;
Es neuzbudinos un tauta pati panāk taisnīgumu;
Es necenšos daudz veikt un tauta pati labklājību rada;
Es atraisos no iekārēm un tauta pati tikumīga kļūst.

Če hočeš biti dober voditelj,
se moraš naučiti slediti Tau.
Prenehaj poizkušati nadzorovati.
Opusti dokončne načrte in koncepte,
in svet bo vladal samemu sebi.
Več kot imaš prepovedi,
manj pošteni bodo ljudje.
Več kot imaš orožja,
manj varni bodo ljudje.
Več kot imaš podrejenih,
manj samozavestni bodo ljudje.
Zaradi tega Mojster reče:
Opustim zakon,
in ljudje postanejo pošteni.
Opustim ekonomijo,
in ljudje postanejo srečni.
Opustim religijo,
in ljudje postanejo iskreni.
Opustim vse želje po skupnem dobrem,
in dobro postane običajno kot travnata bilka.

58

58

Ja valdītāji mierīgi un apdomīgi,
Tad tauta godīga un patiesīga kļūst.
Kur valdītāji jaucas tautas dzīvē,
Tur viltība un divkosība zeļ.
Ai, nelaime! No tevis izaug laime.
Ai, laime! Tevī slēpjas nelaime.
Bet kam gan zināms, ka tās abas ir tik augstas,
Ka nāk vien tad, kad pašām labpatīk?
Jo taisnīgums var vērsties varmācībā
Un labvēlība var par nežēlību kļūt,
Bet tauta – ilgi dzīvot neziņā.
Un tādēļ apskaidrotais:
Ir paraugs, taču netop varmācīgs,
Daudz zina, tomēr netop uzbāzīgs,
Ir patiesīgs, bet viņa patiesība nenomāc,
Ir gaismojošs, bet netop žilbinošs.

Če je država vodena s strpnostjo,
so ljudje zadovoljni in pošteni.
Če je država vodena z zatiranjem,
so ljudje obupani in prebrisani.
Ko je želja po moči v ospredju,
večji kot so ideali, slabši so rezultati.
Poizkušaj osrečiti ljudi,
in postavil si temelje za bedo.
Poizkušaj narediti ljudi moralne,
in postavil si temelje za razvratnost.
Zaradi tega je Mojster zadovoljen
s tem, da služi ljudem kot zgled,
in noče uveljavljati svoje volje.
Je oster, a ne prebode.
Odločen, a prožen.
Sijoč, a prizanesljiv z očmi.

59

59

Valdot ļaudis vai kalpojot debesīm,
Savaldība ir vērtīgākā māka.
Apvaldot sevi, var piekāpties īstā laikā.
Laikus izlīgstot, gūstamas balvas, ko sniedz De.
Gūstot balvas no De, viss labi veicas.
Labi veicoties, spēks kļūst neizsīkstošs.
Neizsmeļams spēks nes līdzi valdīšanu.
Valdīšanā, ko sniedz neizsīkstošs spēks, iemīt ilgstamība.
Tieši tad tā dziļi sakņojusies
Dao nebeidzamā ritējumā.

Za dobro vodenje države
ni nič boljšega kot popuščanje.
Znamenje skromnega človeka je
njegova svoboda pred lastnimi idejami.
Strpen kot nebo,
vse objemajoč kot sončna svetloba,
trden kot gora,
prožen kot drevo v vetru,
na obzorju nima cilja,
in uporabi vse,
kar mu življenje prinese na pot.
Zanj ni nič nemogoče.
Ker je opustil svoj jaz,
lahko skrbi za dobro ljudi,
kot mati skrbi za svojega otroka.

60

60

Lielu valstu valdītājiem jābūt apveltītiem
Ar tik smalku izjūtu un prasmi,
It kā nāktos sīkas zivis cept uz iesma.
Tad, kad zemi valda saskaņā ar Dao,
Nomirušo gari nenāk atpakaļ.
Ne jau tādēļ, ka šiem gariem spēka trūktu,
Bet to vara ļaudīm nekaitē.
Un, ja nomirušo gari ļaudīm neparādās,
Viedo gari pret tiem necīnās.
Bet, ja abu veidu gari nenaidojas,
Spēki apvienojas darbībā, kas ved pie De.

Upravljati z veliko državo
je kot peči majhno ribo.
Poškoduješ jo, če preveč drezaš vanjo.
Osredišči svojo državo v Tau
in zlo ne bo imelo moči.
Ne da zla ni,
vendar se mu boš sposoben umakniti.
Ko zlo nima čemur nasprotovati,
izgine samo od sebe.

61

61

Lielajai valstij jāturas apakšpusē,
Kļūstot par vienojošo pasaules lejasteci.
Tā ir pasaules sieviešu kārtas puse.
Sievišķais, uzturot mieru, pārveic vīrišķo,
Tomēr, glabājot mieru, paliek apakšā.
Liela valsts, ja tā spēj būt lēnprātīga,
Iemanto mazas valsts mīlestību.
Maza valsts, ja tā cenšas būt pazemīga,
Iemanto lielas valsts atzinību.
Viens spēj iemantot mīlestību, būdams apakšpusē,
Otrs var iemantot atzinību, tiekdamies apakšpusē nākt.
Ja vien lielā valsts grib tuvoties, lai pabarotu,
Ja vien mazā valsts grib vienoties, lai palīdzētu,
Tad tās abas ieņem iecerēto vietu.
Taču lielajam ir jāuzturas apakšpusē.

Ko država doseže veliko moč,
postane kot morje;
vse reke se stekajo vanj.
Večjo kot ima moč,
večja je potreba po skromnosti.
Skromnost pomeni zaupanje v Tao,
zato ni nobene potrebe po obrambi.
Veliki narod je kot velik človek:
Ko naredi napako, se tega zaveda.
Ko se tega zaveda, jo prizna.
Ko jo prizna, jo popravi.
Tiste, ki kažejo na njegove napake,
smatra za najbolj zveste učitelje.
Na svoje sovražnike gleda
kot na svojo lastno senco.
Če je država osrediščena v Tau,
če oskrbuje lastne ljudi,
in se ne vmešava v spore drugih,
bo luč vsem državam v svetu.

62

62

Dao ikvienam ir lielākā bagātība.
Labajiem ļaudīm Dao ir krāšņākā rota.
Ļaunajiem ļaudīm Dao ir patvērums.
Skaistus vārdus viegli teikt, visiem dzirdot.
Krietnus darbu viegli veikt, visiem redzot.
Bet vai sliktos ļaudis vajadzētu pamest?
Kāda gan jēga tad būtu no valdītāja,
Kāda no valdītāja trejiem padomniekiem?
Kaut dārgakmeņiem rotāts varas zizlis
Un ugunīgus zirgus iejūdz valdītāja ratos,
Nekas nav vērtīgāks par sekošanu Dao.
Kādēļ gan Dao senatnē tik ļoti bija cienīts?
– Tad lūdzējam daudz biežāk tika dots,
Bet tam, kas kļūdījies, daudz vieglāk tika piedots.
Un tādēļ Dao toreiz katram bija dārgs.

Tao je središče vesolja,
zaklad dobrega človeka,
zatočišče slabemu človeku.
Čast je lahko kupljena z lepimi besedami,
spoštovanje je lahko pridobljeno z dobrimi dejanji;
ampak Tao je preko vsakršne vrednosti,
in nihče ga ne more doseči.
Zaradi tega, ko je izbran nov voditelj,
mu ne ponudi pomoči
v obliki bogastva ali svojih izkušenj.
Namesto tega ga nauči o Tau.
Zakaj so starodavni Mojstri cenili Tao?
Ker ko si eno s Tao-m,
ko ga iščeš, ga najdeš;
in ko storiš napako,
ti je oproščeno.
Zaradi tega ga vsi ljubijo.

63

63

Tas, kurš atļaujas nerīkoties,
Nodarbojas ar bezdarbību,
Spējīgs izgaršot bezgaršīgo,
Sīkajā saredz dižo un nedaudzajā daudzo,
Ļaunu cenšas atmaksāt ar labu,
Darot vieglo, iespēj paveikt grūto,
Pievērsdamies niecīgajam, veido lielisko.
Viss grūtais pasaulē kā vieglais sācies,
Viss dižais pasaulē no sīkā veidojies.
Un arī apskaidrotais:
Viņš negrib dižens kļūt, tādēļ veic dižus darbus.
Kas viegli apsola, tam grūti ticēt.
Kas visu domā vieglu, tas drīz nonāk grūtībās.
Bet apskaidrotais katrā darbā saredz grūto,
Tādēļ viņš spējīgs visu viegli veikt.

Deluj brez delovanja,
delaj brez napora.
Predstavljaj si majhno kot veliko,
peščico kot množico.
Sooči se s težavami,
ko so še lahke;
dosezi velike naloge
v seriji majhnih dejanj.
Mojster nikoli ne strmi za veličino;
zaradi tega doseže veličino.
Ko naleti na težavo,
se ustavi in se ji posveti.
Ne oklepa se svojega lastnega udobja;
zaradi tega problemi zanj ne obstajajo.

64

64

To, kas vēl mierīgs, viegli pārvaldīt.
To, kas vēl neattīstīts, viegli ietekmēt.
To, kas vēl nenostiprinājies, viegli liekt.
To, kas vēl niecīgs, viegli izkliedēt.
Uz to der iedarboties, kā vēl nav.
Un kārtot vajag to, kur vēl nav juku.
No dīgsta mata resnumā var izaugt milzu koks.
Un deviņstāvu torni ceļ ar pirmo zemes piku.
Ar pirmo soli sākas tūkstošjūdžu ceļojums.
Kas cenšas rīkoties, tas pazudina,
Kas cenšas piesaistīt, tas pazaudē.
Un arī apskaidrotais:
Neko viņš nepazudina, jo nerīkojas.
Neko viņš nepiesaista, tādēļ nezaudē.
Visbiežāk ļaudīm neveiksme nāk tad, kad darbs gandrīz jau pabeigts
Un tādēļ darba pabeigšana prasa
Ne mazāk rūpju kā tā iesākums.
Tad nebūs velti iztērētu pūļu.
Un tādēļ apskaidrotais
Visvairāk vēlas negribēt neko.
Viņš nealkst grūti iegūstamu lietu
Un cenšas apgūt nemācīšanos.
Viņš atgriežas pie tā, kam pūlis paiet garām,
Lai veicinātu lietu dabiskumu,
Viņš iedrošinās nedarīt neko.

Kar je zakoreninjeno z lahkoto vzklije,
kar je nedavno je lahko popraviti,
kar je krhko je enostavno zlomiti,
kar je majhno je enostavno razmetati.
Prepreči težave preden nastanejo.
Uredi stvari preden nastanejo.
Veliki borovec zraste iz majhnih korenin.
Potovanje dolgo tisoč kilometrov
se začne izpod tvojih nog.
Če hitiš v akcijo, spodletiš.
Če se poizkušaš oprijeti stvari, jih izgubiš.
Če siliš projekt v dokončanje,
uničiš, kar je skorajda dozorelo.
Zaradi tega gre Mojster v akcijo
s tem, da pusti stvarem lastno pot.
Ostane miren tako na koncu,
kot na začetku.
Nič nima,
zaradi tega ne more nič izgubiti.
Kar si želi je ne-poželenje;
kar se uči je od-učiti se.
Enostavno opominja ljudi,
kdo so vedno bili.
Za nič drugega ne skrbi kot za Tao.
Zaradi tega skrbi za vse stvari.

65

65

Tie, kas senos laikos ievēroja Dao,
Nepūlējās tautu izglītot,
Cenzdamies to turēt vientiesībā.
Valdīšanu ļoti apgrūtina
Tas, ka ļaudis zina pārāk daudz.
Tādēļ tas, kurš valda, izmantojot zināšanas,
Savas zemes sabrukumu gatavo.
Tas, kurš valda, nelietojot zināšanas,
Ir šīs zemes labklājības veidotājs.
Bet, kurš spējīgs vērā ņemt tās abas,
Ir vispilnīgākais valdītājs.
Šāda noslēpuma zināšana ir vispilnīgākais De.
Apslēptākais De ir dziļš un sniedzas tālu,
Lietām atgriežoties, atgriežas tām līdzi,
Novedot tās īstā saskanībā.

Starodavni Mojstri niso poizkušali izobraziti ljudi,
ampak so jih prijazno naučili ne-vedeti.
Ko mislijo, da vedo odgovor,
se ljudi težko vodi.
Ko spoznajo, da ne vedo,
lahko ljudje najdejo lastno pot.
Če bi se rad naučil kako voditi,
se izogibaj prebrisanosti in razkošju.
Najenostavnejši vzorec je najčistejši.
Zadovoljen z običajnim življenjem,
lahko ljudem pokažeš pot
nazaj k njihovi pravi naravi.

66

66

Upes un jūras visās ielejās valda
Tādēļ, ka tiecas viszemākās būt,
Tādēļ tās ir valdnieki visās lejās.
Un arī apskaidrotais:
Ja viņš ilgojas pacelties ļaudīm pāri,
Viņam jākļūst vispazemīgākajam.
Ja viņš ļaužu vidū grib izvirzīties,
Viņam jākļūst visapvaldītākajam.
Un tātad:
Lai gan viņš paceļas pāri, ļaudīm nekļūst smagi.
Lai gan viņš izvirzās priekšā, ļaudis nav atstumti.
Un arī:
Ļaudis labprāt izvirza viņu un no tā nenovēršas.
Tādēļ, ka viņš nesacenšas,
Neviens virs zemes nespēj sacensties ar viņu.

Vsi potoki se stekajo k morju,
ker je na najnižji točki.
Skromnost mu daje moč.
Če bi rad vodil ljudi,
se moraš postaviti pod njih.
Če hočeš ljudi voditi,
se moraš naučiti, kako jim slediti.
Mojster je nad ljudmi,
in nihče se ne počuti zatiranega.
On gre pred ljudmi,
in nihče se ne čuti manipuliranega.
Celoten svet mu je hvaležen.
Ker z nikomur ne tekmuje,
nihče ne tekmuje z njim.

67

67

Visi mēdz teikt, ka dižs gan ir mans Dao,
Tomēr ikdienas dzīvē tas nevar būt noderīgs.
Taču tieši tādēļ Dao tik dižens,
Ka tas ikdienas dzīvē nevar būt noderīgs.
Ikdienišķs derīgums drīz ved sīkumainībā.
Treji lielākie dārgumi man doti:
Pirmais to vidū ir mīla pret cilvēkiem,
Otrais no tiem ir mana pieticība,
Trešais dārgums man pazemība ir.
Kam ir cilvēkmīlestība, tas var drosmīgs kļūt,
Kam ir pieticība, tas var atļauties būt devīgs,
Kam ir pazemība, tas var valdnieks būt.
Drosmīgais bez cilvēkmīlestības,
Devīgais bez pieticības,
Valdnieks, kam nav pazemības,
Virzās pretī savai bojāejai.
Tas, kurš cīnīdamies seko cilvēkmīlai, uzvar kaujās
Un ir nepārvarams tad, kad aizsargājas.
Debesis to allaž cenšas paglābt,
Cilvēkmīla viņu apsargā.

Nekateri pravijo, da je moje učenje neumnost.
Drugi ga imajo za veličastnega, a neuporabnega.
Ampak za tiste, ki so pogledali znotraj sebe,
ta neumnost predstavlja popoln smisel.
In za tiste, ki ga spravijo v uporabo,
ima ta veličastnost korenine, ki gredo globoko.
Jaz imam samo tri stvari za naučiti:
preprostost, potrpežljivost, sočutje.
Te tri stvari so največje bogastvo.
Preprosti v akciji in v mislih,
se vrnete k viru bitja.
Potrpežljivi tako s prijatelji kot sovražniki,
se uskladite s tem, kakor stvari pač so.
Sočutni do sebe,
se pobotate z vsemi bitji na svetu.

68

68

Prasmīgs virspavēlnieks nemīl karu,
Prasmīgs karavīrs nav saniknots.
Tas, kurš spējīgs uzveikt, nesāk ķildu.
Tas, kurš vadīt spēj, nav augstprātīgs.
Šāds ir īstās miermīlības De.
Šāds ir ļaužu vadīšanas pamatlikums.
Tikai tā var nonākt saskaņā ar dabu
Līdz par senākajam pirmsākumam.

Najboljši atlet
zaželi svojemu nasprotniku najboljše.
Najboljši general
vstopi v um svojih nasprotnikov.
Najboljši podjetnik
služi skupnemu dobremu.
Najboljši voditelj
sledi volji ljudstva.
Vsak od njih pooseblja vrlino ne-tekmovanja.
Ne da nočejo tekmovati,
ampak to naredijo v duhu igre.
V tem so kot otroci
in v harmoniji s Tao-m.

69

69

Karotājiem pamācība teikta:
Labāk kautram viesim, nekā lepnam kungam būt.
Labāk pēdas tiesu atiet nekā sprīdi uzmākties.
Veiksmi var gūt arī neuzbrūkot.
Pārveikt pretinieku var bez ieročiem,
Padzīt pretinieku necīnoties,
Spēku nelietojot, uzvarēt.
Visbīstamāk ir zemu vērtēt pretinieku.
Kas vieglprātīgi uzbrūk, zaudē Dao balvas.
Un tādēļ, diviem karaspēkiem sastopoties kaujā,
Gūst panākumus tas, kurš vairāk par to skumst.

Generali imajo rek:
“Raje, kot da naredimo prvo potezo,
je boljše počakati in videti.
Bolje kot napredovati za centimeter,
se je umakniti za kilometer.”
Temu se reče napredovati,
brez da bi se pomikali naprej,
potiskati nazaj, brez uporabe orožja.
Ni večje nesreče
kot podcenjevati nasprotnika.
Podcenjevati svojega nasprotnika
pomeni misliti, da je zloben.
Tako uničiš svoje tri zaklade
in sam postaneš sovražnik.
Ko si dve veliki sili nasprotujeta druga drugi,
bo šla zmaga k tistemu,
ki ve, kako popustiti.

70

70

Manus vārdus viegli saprast, viegli īstenot,
Taču nav neviena, kas tos saprastu un īstenotu.
Vārdiem, ko es saku, ir savs pamats,
Darbiem, ko es ierosinu veikt, ir sava jēga.
Tomēr ļaudis nezin to un nespēj mani saprast.
Tas, ko saprot tikai daži, ir pats dārgākais.
Tātad apskaidrotais rupjā tērpā glabā dārgakmeņus.

Moji nauki so lahki za razumeti
in enostavni za uporabo.
Vendar jih vaš razum ne more dojeti,
in če jih boste poizkušali uporabljali,
ne boste uspeli.
Moji nauki so starejši od sveta.
Kako lahko dojamete njihov pomen?
Če bi me radi spoznali,
poglejte v svoje srce.

71

71

Zinātājam zināt sevi nezinošu ir pats augstākais.
Nožēlojami ir nezinošam tēlot zinātāju.
Tikai tas, kas šādi neizliekas,
Var no tādas ligas palikt brīvs.
Viedais paliek brīvs no šādas kaites,
Izlikšanās viņam nepiemīt.
Tādēļ viņš no nožēlojamības paliek brīvs.
———
(variants:)
Iepazīt neapzināmo ir pats augstākais veikums.
Nožēlojami ir zināmo neiepazīt.
Tas, kurš zina, ka neko nav iepazinis,
Ir no šādas likstas palicis brīvs.
Gudrais palicis brīvs no šādas vainas,
Jo viņš zina, ka zināmo neiepazīst.
Tieši tādēļ no minētās kaites viņš palicis brīvs.

Ne-vedeti je pravo znanje.
Predvidevati, da veste, je bolezen.
Najprej spoznajte, da ste bolni;
nato se lahko pomaknete proti zdravju.
Mojster je svoj lastni zdravnik.
Pozdravil se je vsega vedenja.
Zaradi tega je resnično popoln.

72

72

Kad zūd bijība pret to, kas drausmīgs,
Īstie šausmu laiki iestājas.
Labāk, ja ikviens ir drošs par savu māju
Un var mierā būt ar likteni.
Tas, kas nevārdzina tautu, netiks nīsts.
Un apskaidrotais:
Savu gaismu zin, bet paliek ēnā,
Savu spēku zin, bet paliek bikls,
Gūdams īsto, atmet šķietamo.

Ko izgubijo občutek za čudenje,
se ljudje obrnejo k religiji.
Ko nič več ne verjamejo vase,
postanejo odvisni od avtoritete.
Zaradi tega se Mojster umakne,
da ne bodo ljudje zmedeni.
On uči brez poučevanja,
tako da se ljudje nimajo česa naučiti.

73

73

Kas, drosmīgs būdams, kļuvis pārgalvīgs, tas mirst.
Kas, drosmīgs būdams, nekļūst pārgalvīgs, tas dzīvo.
Viens drosmes veids nes labumu, bet otrs – postu.
Bet kam ir zināms,
Kādēļ viens no tiem gan debesīm nav tīkams?
Pat tam, kas apskaidrots, to grūti izprast.
Jo debess Dao necīnās, bet allaž uzvar.
Tas nerunādams visu noskaidro.
Tas nesauc, tomēr visi pie tā tiecas.
Tas nepūloties visu nokārto.
Kaut rets un lielacains ir debess tīkls,
Nekas tam nespēj cauri izslīdēt.

Tao je vedno spokojen.
Premaguje brez tekmovanja,
odgovori brez ene same besede,
prispe brez da je poklican,
doseže brez načrta.
Njegove mreže prekrijejo celotno vesolje.
In čeprav je njegova mreža široka,
nič ne uide skozi.

74

74

Ja ļaudis nāves priekšā nejūt baiļu,
Vai viņus var ar nāvi iebiedēt?
Bet vai gan tos, kas nāves bailēs rīkojušies neparasti,
Man vajadzētu ķert un nonāvēt?
Kam gan var ienākt prātā šādi rīkoties?
Ir tikai viens, kas mirstīgajiem nāvi nes.
Un, kurš to tīko aizstāt,
Tas ir kā nejēga ar asiem amatrīkiem.
Kas asus rīkus lieto, darbu neprazdams,
Tas drīz pats sevi ievaino.

Če spoznate, da se vse stvari spreminjajo,
ni ničesar, česar se boste oklepali.
Če vas ni strah smrti,
ni ničesar, kar ne bi mogli doseči.
Poizkušati kontrolirati prihodnost,
je kot da bi zavzeli tesarjevo mesto.
Ko uporabljate njegovo orodje,
so velike možnosti, da si porežete roke.

75

75

Ļaudis badu cieš,
Jo valdītāji prasa pārmērīgus meslus.
Lūk, kādēļ ļaudis badu cieš.
Tautu grūti vadīt,
Jo valdītāji cenšas paveikt pārāk daudz.
Lūk, kādēļ tautu grūti vadīt.
Ļaudis nāvi neņem vērā,
Jo valdītāji dzīves baudu alkst.
Lūk, kādēļ ļaudis nāvi neņem vērā.
Bet tas, kurš strādā ne jau savas dzīves labā,
Ir labāks nekā tas, kurš dreb par dzīvību.

Ko so davki preveliki,
ljudje postanejo lačni.
Ko je vlada predraga,
ljudje izgubijo svojega duha.
Delujte v dobro ljudi.
Zaupajte jim; pustite jih na miru.

76

76

Maigs un nevarīgs ir tikko piedzimušais.
Ciets un stings kļūst cilvēks, kad viņš mirst.
Zāle un koki dīgstot ir maigi un sulas pilni.
Cieti un sīksti tie kļūst, kad bojā iet.
Jo cietība un stiprums pieder nāvei.
Maigums un vājums piemīt dzīvībai.
Un tātad:
Smagi ieroči nenes uzvaru,
Augsti koki viegli izgāžas,
Lielajiem un spēcīgajiem nav tās veiksmes,
Kāda mēdz būt vājajiem un mazajiem.

Človek se rodi mehak in prožen;
mrtev pa je tog in trd.
Rastline vzklijejo mehke in gibke,
mrtve pa so lomljive in posušene.
Zaradi tega, kdorkoli je trd in neomajen,
je učenec smrti.
Kdor je mehak in popustljiv,
je učenec življenja.
Trdno in togo bo zlomljeno.
Mehko in prožno bo prevladalo.

77

77

Kā loka uzvilcējs mēdz darīt debess Dao.
Kas bija augstu, nonāk apakšpusē,
Kas bija zemu, nonāk virspusē.
Kur pārpilnība mīt, tur Dao paņem,
Un tur, kur trūkums mājo, Dao dod,
Bet šādi dara tikai debess Dao;
Tas remdē pārmērības, postu mazinot.
Un šādi nerīkojas ļaužu Dao:
Kur jau ir pārāk maz, tur tas vēl atņem,
Kur jau ir pārāk daudz, tur iedod klāt.
Bet kurš gan spējīgs citiem atdot to, kā pašam gana?
– Vien tas, kurš seko Dao.
Un tādēļ gudrais darinādams nepiesaista,
Kad darbs ir veikts, viņš nepaliek pie tā,
Viņš savu nozīmību citiem neuzspiež.

V svetu Tao deluje tako,
kot je pri upogibanju loka.
Vrh je upognjen navzdol;
dno je upognjeno navzgor.
Poravna presežke in pomanjkanje,
tako da je v popolnem ravnovesju.
Vzame tam, kjer je preveč,
in da tam, kjer ni zadosti.
Tisti, ki skušajo nadzorovati in
uporabljajo silo, da zaščitijo svojo moč,
gredo proti toku Taa.
Vzamejo tistim, ki nimajo zadosti,
in dajo tistim, ki imajo več kot preveč.
Mojster lahko daje,
kajti ni konca njegovemu bogastvu.
Deluje brez pričakovanja,
uspe, brez da bi si jemal zasluge,
in ne misli, da je boljši kot kdorkoli drug.

78

78

Nekas nav pasaulē tik mīksts un maigs kā ūdens.
Un tieši tas visvairāk spējīgs cieto graut.
Bet pašu ūdeni nekas nav spējīgs mainīt.
Kā vājais uzveic stipro,
Un maigais pārvar cieto,
Ikkatrs zina,
Bet ne ikviens to spējīgs īstenot.
Un arī gudrais teicis:
“Kas savas zemes kaunu uzņemas,
Tas kļūst par vadītāju upurrituālam.
Kas savas zemes postu uzņemas,
Tas kļūst pat valdītāju pasaulei.”
Vispatiesākie vārdi skan kā blēņas.

Nič na svetu ni tako nežno in popustljivo kot voda.
Vendar je najbolj primerna,
da razdre trdno in neupogljivo.
Mehko premaga trdno;
nežno premaga togo.
Vsi vedo, da je to res,
a malo jih lahko to udejanji.
Zaradi tega Mojster ostane
miren v sredini žalosti.
Zlo ne more vstopiti v njegovo srce.
Ker se je odrekel pomaganju,
je ljudem največja pomoč.
Resnične besede se zdijo nasprotujoče.

79

79

Ja, labojot lielu netaisnību, savukārt pieļauj netaisnību,
Vai to gan var par labu darbu saukt?
Bet gudrais attiecina uz sevi vissmagākos pārmetumus,
Nevienu nepeļot.
Krietnie visu paveic, pildot pienākumu,
Bet nekrietnie visur alkst uzstiept savu gribu.
Neviens nav sākotnēji Dao izredzēts,
Bet izrādās, ka Dao vienmēr bijis krietno pusē.

Neuspeh je priložnost.
Če krivite nekoga drugega,
obtoževanju ni konca.
Zaradi tega Mojster izpolni
svoje lastne obveznosti in
popravi svoje lastne napake.
Naredi kar mora narediti,
in nič ne zahteva od drugih.

80

80

Kaut valstis būtu mazas, tajās nedaudz ļaužu,
Lai arī cik daudz būtu sarežģītu rīku, tos labāk mierā likt.
Kaut ļaudis dzīves laikā neilgotos nāves
Un neaizklīstu tālu svešumā.
Ja arī būtu laivu, ratu pietiekami,
Nevienam nevajag’a ar tiem projām braukt.
Lai arī cik daudz būtu ieroču un bruņu,
Tos mūžam nevajag’a kaujā laist.
Lai ļaudis atkal auklās mezglus sien
Un mezglu rakstu lieto rakstu zīmju vietā.
Kaut garda šķistu pārtika un drēbes – košas,
Kaut ērti šķistu mājokļi un dzīve – jautra.
Ja arī kaimiņzemes atrastos tik tuvu,
Ka vienā sadzirdētu otras suņu rejas, gaiļu dziedāšanu,
Kaut ļaudis mirtu sirmā vecumā,
Ne reizes nebijuši kaimiņzemē.

Če je država vodena modro,
bodo njeni prebivalci zadovoljni.
Ljubijo delo svojih rok
in ne zapravljajo časa z
izumljanjem novih naprav,
s katerimi bi bilo prihranjenega veliko dela.
Ker iskreno ljubijo svoje domove,
jih potovanje ne zanima.
Morda je nekaj vozov in ladij,
vendar nikamor ne gredo.
Morda je zaloga orožja,
vendar ga nihče ne uporablja.
Ljudje imajo radi svojo hrano,
z zadovoljstvom so s svojo družino,
vikende preživljajo na svojih vrtovih,
radostni pri delu v svoji soseski.
In čeprav je sosednja država tako blizu,
da lahko ljudje slišijo
njihove peteline kikirikati in pse lajati,
so zadovoljni s tem, da umrejo v pozni starosti,
ne da bi jo kdaj videli.

81

81

Dzirdēt patiesus vārdus nav patīkami.
Vārdos, kas tīkami, patiesības nav.
Krietnais nemēdz sacīt skaistas runas.
Gudrais ar zināšanām nelepojas.
Kas ar ziniībām plātās, tam gudrības nav.
Apskaidrotais nekrāj īpašumu.
Viņš tiecas iespējami vairāk iedot citiem.
Bet, jo viņš vairāk atdod,
Jo vairāk viņam atkal ir ko dot.
Debesu Dao visiem nes svētību, nedarot pāri nevienam.
Cildenā valdnieka Dao veic nesacenšoties.

Resnične besede niso izrazite;
izrazite besede niso resnične.
Modri ljudje ne rabijo dokazovati svojih trditev;
ljudje, ki rabijo dokazovati svoj prav, niso modri.
Mojster nima lastnine.
Več kot naredi za druge,
srečnejši je.
Več kot da drugim,
bogatejši je.
Tao obrodi brez vsiljevanja.
Brez da bi gospodoval, Mojster vodi.