Daodedzjin / 道德经 — w językach łotewskim i chińskim. Strona 2

Łotewsko-chińska dwujęzyczna książka

Laodzi

Daodedzjin

老子

道德经

51

五十一章

Dao rada būtnes, De tās uztur,
Esme dod tām spēku, spēks tās pilnveido.
Tādēļ tādu būtņu nav’a,
Kas negodātu Dao un necienītu De.
Ja Dao tura godā un ciena arī De,
Tad likumi un rīkojumi lieki,
Jo viss no sevis labi risinās.
Tādēļ lai Dao un De rada, lai uztur, vairo, attīsta un pilnveido,
Lai izaudzē un briedina un sargā,
Radīt, nepiesaistot sev,
Nepakļaujot veidot,
Vairot nepaverdzinot,
Tāds ir pats dziļākais De.

道生之,德畜之,物形之,势成之。是以万物莫不尊道而贵德。道之尊,德之贵,夫莫之命而常自然。故道生之,德畜之,长之育之,成之熟之,养之覆之。生而不有,为而不恃,长而不宰,是谓玄德。

52

五十二章

Pasaules sākumu dēvē par pasaules māti.
Kas māti atradis, lai bērnus apzinātu,
Kas bērnus atzinis, lai māti apliecinātu,
Tas arī, mūžam izbeidzoties, briesmās nenonāks.
Kas muti tura slēgtu, vārtus aizdarītus,
Tam mūžu iespējams bez briesmām nodzīvot.
Kas runā daudz un nemitīgi rosās,
To arī palīdzība nespēj glābt.
Kas nenozīmīgo ņem vērā, tas ir tālredzīgs;
Un tas, kurš vājo aizsargā, ir stiprs.
Kas Dao mirdzējumu spējīgs sasniegt,
Lai iemantotu atgriešanos skaidrībā,
Tam nepaliek nekas, ko apdraudētu briesmas.
Un viņš var pastāvību iemantot.

天下有始,以为天下母。既知其母,又知其子。既知其子,复守其母。没身不殆。塞其兑,闭其门。终身不勤。开其兑,济其事,终身不救。见小曰明,守柔曰强。用其光,复归其明,无遗身殃,是谓习常。

53

五十三章

Ja zināšanas man par ārējo vien būtu
Un es tās gribētu ar Dao saskaņot,
Tad ņemtu vērā to, kas ir jau izpaudies.
Kur līdzeni un plati lielie ceļi,
Tur tauta cenšas apkārtceļus iet.
Kur ceļas krāšņas valdītāju pilis,
Tur nezāles aug laukos, tukšums apcirkņos.
Kur [dižie] staigā izrotātos tērpos
Un katrs nēsā asu ieroci,
Kur liela izvēlība ēšanā un dzeršanā,
Kur mantu sakrāts pārmērīgi daudz,
Tur valda laupītāju likums, nevis Dao.

使我介然有知,行于大道,唯施是畏。大道甚夷,而人好俓。朝甚除,田甚芜,仓甚虚,服文彩,带利剑,厌饮食,财货有余,是谓盗夸。非道也哉!

54

五十四章

Kas labi iedēstīts, tas neizgāzīsies,
Kas labi iežogots, tas neaizklīdīs.
Kas nākamajām audzēm atstāj piemiņu par sevi,
Tas nemirstīgs.
Kas šādi (saskaņā ar Dao) ievirza pats sevi, tā uzvedības De var izpausties.
Kas šādi (saskaņā ar Dao) virza ģimeni, tā uzvedības De var pārpilnībā izpausties.
Kas šādi (saskaņā ar Dao) virza savu ciemu, tā uzvedības De var plaši izpausties.
Kas šādi (saskaņā ar Dao) virza savu valsti, tā uzvedības De var bagātīgi izpausties.
Kas šādi (saskaņā ar Dao) virza pasauli , tā uzvedības De var vispārēji izpausties.
Un tātad:
Pēc sevis iespējams par citiem spriest,
Pēc savas ģimenes par citām zināt,
Pēc sava ciema var par citiem secināt,
Pēc savas valsts var izprast citas valstis,
Pēc savas pasaules var iztēloties citas pasaules.
Bet kā lai zin, ka pasaulē ir tāda sakarība?
Vien šādi secinot.

善建者不拔,善抱者不脱,子孙祭祀不辍。修之身,其乃德真;修之家,其德有余;修之乡,其德乃长;修之于国,其德乃丰;修之于天下,其德乃普。故以身观身,以家观家,以乡观乡,以国观国,以天下观天下。吾何以知天下之然?以此。

55

五十五章

Kas lielisko De spējīgs sevī glabāt,
Tas var būt līdzīgs tikko dzimušajam.
To nedzeļ kukaiņi un nekož čūskas,
Nedz zvēri plosa to, nedz putni knābj.
Kaut viņa kauli smalki, cīpslas mīkstas,
Viņš tomēr spējīgs cieši turēties.
Par vienību starp vīrišķo un sievišķo tam nav ne jausmas,
Bet viņš ir jaunradošu spēju pilns un spējīgs smalki just.
Pat augu dienu brēcot, balss tam neaizsmok,
Jo tā pauž dziļu saskaņu un mieru.
Kas atzīst saskaņu, var ilgstošs būt,
Kas ilgstamību atzīst, ver būt gudrs.
Kas spējīgs vairot dzīvību, ir laimīgs.
Ka gara spēkus lieto, dziņām sekojot, ir varmācīgs.
Kas kļuvis varmācīgs, tas noveco,
Jo tas ir pretrunā ar Dao.
Un kas ir pretrunā ar Dao, tas iet bojā.

含德之厚,比于赤子。毒虫不螫,猛兽不据,玃鸟不搏。骨弱筋柔而握固。未知牝牡之合而朘作,精之至。终日号而不嗄,和之至。知和曰常,知常曰明,益生曰祥,心使气曰强。物壮则老,谓之不道,不道早已。

56

五十六章

Kas zina daudz, tas gari nerunā,
Kas runā daudz, tam zināšanu nav.
Kas savu muti tura slēgtu, vārtus aizdarītus,
Var sava prāta caurspiedību mīkstināt
Un savu tieksmju saspringtību remdināt,
Un sava gara mirdzējumu apvaldīt.
Kas paliek vienībā ar veidojumu pīšļiem,
Tas spējīgs veikt visdziļāko un apslēptāko savienošanos.
To nevar pievilkt klāt, lai ar to saradotos,
To nevar atstumt nost, lai ar to sanaidotos,
Tam nevar pieiet, lai to izmantotu,
Tam nevar pieiet, lai to apkarotu,
Tam nevar pieiet, lai to godinātu,
Tam nevar pieiet, lai to pazemotu,
Tādēļ, ka tas ir cēlākais virs zemes.

知者不言,言者不知。塞其兑,闭其门,挫其锐,解其忿,和其光,同其尘,是谓玄同。故不可得而亲,不可得而疏;不可得而利,亦不可得而害,不可得而贵,亦不可得而贱。故为天下贵。

57

五十七章

Valsts vadītājam jāprot taisni spriest.
Un spēja pievilt noder karalietās.
Bet pasauli var iemantot vien tas,
Kas spējīgs palikt brīvs no rosīšanās.
No kā man zināms, ka tā notiek pasaulē?
Jo vairāk kādā zemē aizliegumu,
Jo dziļāk tauta nabadzībā grimst.
Kur ļaudis sakrājuši dārgas mantas.
Tur nerimst ķildas ģimenē un valstī.
Jo augstāk ļaudis izkopuši savas mākas,
Jo vairāk nederīgu lietu gatavo.
Kur vairāk likumu un rīkojumu,
Tur zagļi nežēlīgāk aupa tautu.
Un tādēļ gudrais teicis:
Es atturos no rīcības un tauta pati visu labi veic;
Es neuzbudinos un tauta pati panāk taisnīgumu;
Es necenšos daudz veikt un tauta pati labklājību rada;
Es atraisos no iekārēm un tauta pati tikumīga kļūst.

以正治国,以奇用兵,以无事取天下。吾何以知其然?以此。天下多忌讳,而人弥贫;人多利器,国家滋昏;人多伎巧,奇物滋起;法物滋彰,盗贼多有。故圣人云:‘我无为,人自化;我好静,人自正;我无事,人自富;我无欲,人自朴。’

58

五十八章

Ja valdītāji mierīgi un apdomīgi,
Tad tauta godīga un patiesīga kļūst.
Kur valdītāji jaucas tautas dzīvē,
Tur viltība un divkosība zeļ.
Ai, nelaime! No tevis izaug laime.
Ai, laime! Tevī slēpjas nelaime.
Bet kam gan zināms, ka tās abas ir tik augstas,
Ka nāk vien tad, kad pašām labpatīk?
Jo taisnīgums var vērsties varmācībā
Un labvēlība var par nežēlību kļūt,
Bet tauta – ilgi dzīvot neziņā.
Un tādēļ apskaidrotais:
Ir paraugs, taču netop varmācīgs,
Daudz zina, tomēr netop uzbāzīgs,
Ir patiesīgs, bet viņa patiesība nenomāc,
Ir gaismojošs, bet netop žilbinošs.

其政闷闷,其人醇醇;其政察察,其人缺缺。祸,福之所倚;福,祸之所伏。熟知其极?其无正。政复为奇,善复为妖。人之迷,其日固久。是以圣人方而不割,廉而不害,直而不肆,光而不曜。

59

五十九章

Valdot ļaudis vai kalpojot debesīm,
Savaldība ir vērtīgākā māka.
Apvaldot sevi, var piekāpties īstā laikā.
Laikus izlīgstot, gūstamas balvas, ko sniedz De.
Gūstot balvas no De, viss labi veicas.
Labi veicoties, spēks kļūst neizsīkstošs.
Neizsmeļams spēks nes līdzi valdīšanu.
Valdīšanā, ko sniedz neizsīkstošs spēks, iemīt ilgstamība.
Tieši tad tā dziļi sakņojusies
Dao nebeidzamā ritējumā.

治人事天,莫若啬。夫唯啬,是谓早服。早服谓之重积德。重积德则无不克,无不克则莫知其极。莫知其极,可以有国。有国之母,可以长久。是谓深根、固蔕、长生、久视之道。

60

六十章

Lielu valstu valdītājiem jābūt apveltītiem
Ar tik smalku izjūtu un prasmi,
It kā nāktos sīkas zivis cept uz iesma.
Tad, kad zemi valda saskaņā ar Dao,
Nomirušo gari nenāk atpakaļ.
Ne jau tādēļ, ka šiem gariem spēka trūktu,
Bet to vara ļaudīm nekaitē.
Un, ja nomirušo gari ļaudīm neparādās,
Viedo gari pret tiem necīnās.
Bet, ja abu veidu gari nenaidojas,
Spēki apvienojas darbībā, kas ved pie De.

治大国若亨小鲜。以道莅天下,其鬼不神。非其鬼不神,其神不伤人。非其神不伤人,圣人亦不伤人。夫两不相伤,故得交归。

61

六十一章

Lielajai valstij jāturas apakšpusē,
Kļūstot par vienojošo pasaules lejasteci.
Tā ir pasaules sieviešu kārtas puse.
Sievišķais, uzturot mieru, pārveic vīrišķo,
Tomēr, glabājot mieru, paliek apakšā.
Liela valsts, ja tā spēj būt lēnprātīga,
Iemanto mazas valsts mīlestību.
Maza valsts, ja tā cenšas būt pazemīga,
Iemanto lielas valsts atzinību.
Viens spēj iemantot mīlestību, būdams apakšpusē,
Otrs var iemantot atzinību, tiekdamies apakšpusē nākt.
Ja vien lielā valsts grib tuvoties, lai pabarotu,
Ja vien mazā valsts grib vienoties, lai palīdzētu,
Tad tās abas ieņem iecerēto vietu.
Taču lielajam ir jāuzturas apakšpusē.

大国者下流,天下之交,天下之牝。牡常以静胜牝,以静为下。故大国以下小国,则取小国;小国以下大国,则取大国。故或下以取,或下如取。大国不过欲兼畜人,小国不过欲入事人。此两者各得其所欲,大者宜为下。

62

六十二章

Dao ikvienam ir lielākā bagātība.
Labajiem ļaudīm Dao ir krāšņākā rota.
Ļaunajiem ļaudīm Dao ir patvērums.
Skaistus vārdus viegli teikt, visiem dzirdot.
Krietnus darbu viegli veikt, visiem redzot.
Bet vai sliktos ļaudis vajadzētu pamest?
Kāda gan jēga tad būtu no valdītāja,
Kāda no valdītāja trejiem padomniekiem?
Kaut dārgakmeņiem rotāts varas zizlis
Un ugunīgus zirgus iejūdz valdītāja ratos,
Nekas nav vērtīgāks par sekošanu Dao.
Kādēļ gan Dao senatnē tik ļoti bija cienīts?
– Tad lūdzējam daudz biežāk tika dots,
Bet tam, kas kļūdījies, daudz vieglāk tika piedots.
Un tādēļ Dao toreiz katram bija dārgs.

道者,万物之奥。善,人之宝;不善,人之所不保。美言可以市尊,行可以加人。人之不善,何弃之有?故立天子,置三公,虽有拱璧以先驷马,不如坐进此道。古之所以贵此道者何?不曰求以得,有罪以勉,故为天下贵。

63

六十三章

Tas, kurš atļaujas nerīkoties,
Nodarbojas ar bezdarbību,
Spējīgs izgaršot bezgaršīgo,
Sīkajā saredz dižo un nedaudzajā daudzo,
Ļaunu cenšas atmaksāt ar labu,
Darot vieglo, iespēj paveikt grūto,
Pievērsdamies niecīgajam, veido lielisko.
Viss grūtais pasaulē kā vieglais sācies,
Viss dižais pasaulē no sīkā veidojies.
Un arī apskaidrotais:
Viņš negrib dižens kļūt, tādēļ veic dižus darbus.
Kas viegli apsola, tam grūti ticēt.
Kas visu domā vieglu, tas drīz nonāk grūtībās.
Bet apskaidrotais katrā darbā saredz grūto,
Tādēļ viņš spējīgs visu viegli veikt.

为无为,事无事,味无味。大小多少,报怨以德。图难于易,为大于细。天下难事,必作于易;天下大事,必作于细。是以圣人终不为大,故能成其大。夫轻诺必寡信,多易必多难,是以圣人犹难之,故终无难。

64

六十四章

To, kas vēl mierīgs, viegli pārvaldīt.
To, kas vēl neattīstīts, viegli ietekmēt.
To, kas vēl nenostiprinājies, viegli liekt.
To, kas vēl niecīgs, viegli izkliedēt.
Uz to der iedarboties, kā vēl nav.
Un kārtot vajag to, kur vēl nav juku.
No dīgsta mata resnumā var izaugt milzu koks.
Un deviņstāvu torni ceļ ar pirmo zemes piku.
Ar pirmo soli sākas tūkstošjūdžu ceļojums.
Kas cenšas rīkoties, tas pazudina,
Kas cenšas piesaistīt, tas pazaudē.
Un arī apskaidrotais:
Neko viņš nepazudina, jo nerīkojas.
Neko viņš nepiesaista, tādēļ nezaudē.
Visbiežāk ļaudīm neveiksme nāk tad, kad darbs gandrīz jau pabeigts
Un tādēļ darba pabeigšana prasa
Ne mazāk rūpju kā tā iesākums.
Tad nebūs velti iztērētu pūļu.
Un tādēļ apskaidrotais
Visvairāk vēlas negribēt neko.
Viņš nealkst grūti iegūstamu lietu
Un cenšas apgūt nemācīšanos.
Viņš atgriežas pie tā, kam pūlis paiet garām,
Lai veicinātu lietu dabiskumu,
Viņš iedrošinās nedarīt neko.

其安易持,其未兆易谋,其脆易破,其微易散。为之于未有,治之于未乱。合抱之木,生于毫末;九层之台,起于累土;千里之行,始于足下。为者败之,执者失之。是以圣人无为,故无败;无执,故无失。民之从事,常于几成而败之。慎终如始,则无败事。是以圣人欲不欲,不贵难得之货;学不学,复众人之所过。以辅万物之自然而不敢为。

65

六十五章

Tie, kas senos laikos ievēroja Dao,
Nepūlējās tautu izglītot,
Cenzdamies to turēt vientiesībā.
Valdīšanu ļoti apgrūtina
Tas, ka ļaudis zina pārāk daudz.
Tādēļ tas, kurš valda, izmantojot zināšanas,
Savas zemes sabrukumu gatavo.
Tas, kurš valda, nelietojot zināšanas,
Ir šīs zemes labklājības veidotājs.
Bet, kurš spējīgs vērā ņemt tās abas,
Ir vispilnīgākais valdītājs.
Šāda noslēpuma zināšana ir vispilnīgākais De.
Apslēptākais De ir dziļš un sniedzas tālu,
Lietām atgriežoties, atgriežas tām līdzi,
Novedot tās īstā saskanībā.

古之善为道者,非以明人,将以愚之。民之难治,以其多智。以智治国,国之贼;不以智治国,国之福。知此两者,亦揩式。常知揩式,是谓玄德。玄德深远,与物反,然后乃至大顺。

66

六十六章

Upes un jūras visās ielejās valda
Tādēļ, ka tiecas viszemākās būt,
Tādēļ tās ir valdnieki visās lejās.
Un arī apskaidrotais:
Ja viņš ilgojas pacelties ļaudīm pāri,
Viņam jākļūst vispazemīgākajam.
Ja viņš ļaužu vidū grib izvirzīties,
Viņam jākļūst visapvaldītākajam.
Un tātad:
Lai gan viņš paceļas pāri, ļaudīm nekļūst smagi.
Lai gan viņš izvirzās priekšā, ļaudis nav atstumti.
Un arī:
Ļaudis labprāt izvirza viņu un no tā nenovēršas.
Tādēļ, ka viņš nesacenšas,
Neviens virs zemes nespēj sacensties ar viņu.

江海所以能为百谷王,以其善下之,故能为百谷王。是以圣人欲上人,必以言下之;欲先人,必以身后之。是以圣人处上而人不重,处前而人不害,是以天下乐推而不厌。以其不争,故天下莫与之争。

67

六十七章

Visi mēdz teikt, ka dižs gan ir mans Dao,
Tomēr ikdienas dzīvē tas nevar būt noderīgs.
Taču tieši tādēļ Dao tik dižens,
Ka tas ikdienas dzīvē nevar būt noderīgs.
Ikdienišķs derīgums drīz ved sīkumainībā.
Treji lielākie dārgumi man doti:
Pirmais to vidū ir mīla pret cilvēkiem,
Otrais no tiem ir mana pieticība,
Trešais dārgums man pazemība ir.
Kam ir cilvēkmīlestība, tas var drosmīgs kļūt,
Kam ir pieticība, tas var atļauties būt devīgs,
Kam ir pazemība, tas var valdnieks būt.
Drosmīgais bez cilvēkmīlestības,
Devīgais bez pieticības,
Valdnieks, kam nav pazemības,
Virzās pretī savai bojāejai.
Tas, kurš cīnīdamies seko cilvēkmīlai, uzvar kaujās
Un ir nepārvarams tad, kad aizsargājas.
Debesis to allaž cenšas paglābt,
Cilvēkmīla viņu apsargā.

天下皆谓我大,不肖。夫唯大,故不肖。若肖,久矣其细!我有三宝,持而宝之:一曰慈,二曰俭,三曰不敢为天下先。夫慈,故能勇;俭,故能广;不敢为天下先,故能成器长。今舍慈且勇,舍俭且广,舍后且先,死矣。夫慈,以战则胜,以守则固。天将救之,以慈卫之。

68

六十八章

Prasmīgs virspavēlnieks nemīl karu,
Prasmīgs karavīrs nav saniknots.
Tas, kurš spējīgs uzveikt, nesāk ķildu.
Tas, kurš vadīt spēj, nav augstprātīgs.
Šāds ir īstās miermīlības De.
Šāds ir ļaužu vadīšanas pamatlikums.
Tikai tā var nonākt saskaņā ar dabu
Līdz par senākajam pirmsākumam.

古之善为士者不武,善战者不怒,善胜敌者不争,善用仁者为下。是谓不争之德,是以用人之力,是谓配天古之极。

69

六十九章

Karotājiem pamācība teikta:
Labāk kautram viesim, nekā lepnam kungam būt.
Labāk pēdas tiesu atiet nekā sprīdi uzmākties.
Veiksmi var gūt arī neuzbrūkot.
Pārveikt pretinieku var bez ieročiem,
Padzīt pretinieku necīnoties,
Spēku nelietojot, uzvarēt.
Visbīstamāk ir zemu vērtēt pretinieku.
Kas vieglprātīgi uzbrūk, zaudē Dao balvas.
Un tādēļ, diviem karaspēkiem sastopoties kaujā,
Gūst panākumus tas, kurš vairāk par to skumst.

用兵有言:‘吾不敢为主而为客,不敢进寸而退尺。’是谓行无行,攘无臂,仍无敌,执无兵。祸莫大于轻敌,轻敌几丧吾宝。故抗兵相加,则哀者胜。

70

七十章

Manus vārdus viegli saprast, viegli īstenot,
Taču nav neviena, kas tos saprastu un īstenotu.
Vārdiem, ko es saku, ir savs pamats,
Darbiem, ko es ierosinu veikt, ir sava jēga.
Tomēr ļaudis nezin to un nespēj mani saprast.
Tas, ko saprot tikai daži, ir pats dārgākais.
Tātad apskaidrotais rupjā tērpā glabā dārgakmeņus.

吾言甚易知,甚易行。天下莫能知,莫能行。言有宗,事有君。夫唯无知,是以不我知。知我者希,则我者贵。是以圣人被褐怀玉。

71

七十一章

Zinātājam zināt sevi nezinošu ir pats augstākais.
Nožēlojami ir nezinošam tēlot zinātāju.
Tikai tas, kas šādi neizliekas,
Var no tādas ligas palikt brīvs.
Viedais paliek brīvs no šādas kaites,
Izlikšanās viņam nepiemīt.
Tādēļ viņš no nožēlojamības paliek brīvs.
———
(variants:)
Iepazīt neapzināmo ir pats augstākais veikums.
Nožēlojami ir zināmo neiepazīt.
Tas, kurš zina, ka neko nav iepazinis,
Ir no šādas likstas palicis brīvs.
Gudrais palicis brīvs no šādas vainas,
Jo viņš zina, ka zināmo neiepazīst.
Tieši tādēļ no minētās kaites viņš palicis brīvs.

知不知上,不知知,病。是以圣人不病。以其病病,是以不病。

72

七十二章

Kad zūd bijība pret to, kas drausmīgs,
Īstie šausmu laiki iestājas.
Labāk, ja ikviens ir drošs par savu māju
Un var mierā būt ar likteni.
Tas, kas nevārdzina tautu, netiks nīsts.
Un apskaidrotais:
Savu gaismu zin, bet paliek ēnā,
Savu spēku zin, bet paliek bikls,
Gūdams īsto, atmet šķietamo.

民不畏威,大威至。无狭其所居,无厌其所生。夫唯不厌,是以不厌。是以圣人自知不自见,自爱不自贵。故去彼取此。

73

七十三章

Kas, drosmīgs būdams, kļuvis pārgalvīgs, tas mirst.
Kas, drosmīgs būdams, nekļūst pārgalvīgs, tas dzīvo.
Viens drosmes veids nes labumu, bet otrs – postu.
Bet kam ir zināms,
Kādēļ viens no tiem gan debesīm nav tīkams?
Pat tam, kas apskaidrots, to grūti izprast.
Jo debess Dao necīnās, bet allaž uzvar.
Tas nerunādams visu noskaidro.
Tas nesauc, tomēr visi pie tā tiecas.
Tas nepūloties visu nokārto.
Kaut rets un lielacains ir debess tīkls,
Nekas tam nespēj cauri izslīdēt.

勇于敢则杀,勇于不敢则活,知此两者或利或害。天之所恶,孰知其故?天之道,不争而善胜,不言而善应,不召而自来,坦然而善谋。天网恢恢,疏而不漏。

74

七十四章

Ja ļaudis nāves priekšā nejūt baiļu,
Vai viņus var ar nāvi iebiedēt?
Bet vai gan tos, kas nāves bailēs rīkojušies neparasti,
Man vajadzētu ķert un nonāvēt?
Kam gan var ienākt prātā šādi rīkoties?
Ir tikai viens, kas mirstīgajiem nāvi nes.
Un, kurš to tīko aizstāt,
Tas ir kā nejēga ar asiem amatrīkiem.
Kas asus rīkus lieto, darbu neprazdams,
Tas drīz pats sevi ievaino.

民不畏死,奈何以死惧之?若使常畏死,而为奇者,吾执得而杀之,熟敢?常有司杀者杀。夫代司杀者杀,是谓代大匠斲。夫代大匠斲,希有不伤其手。

75

七十五章

Ļaudis badu cieš,
Jo valdītāji prasa pārmērīgus meslus.
Lūk, kādēļ ļaudis badu cieš.
Tautu grūti vadīt,
Jo valdītāji cenšas paveikt pārāk daudz.
Lūk, kādēļ tautu grūti vadīt.
Ļaudis nāvi neņem vērā,
Jo valdītāji dzīves baudu alkst.
Lūk, kādēļ ļaudis nāvi neņem vērā.
Bet tas, kurš strādā ne jau savas dzīves labā,
Ir labāks nekā tas, kurš dreb par dzīvību.

民之饥,以其上食税之多,是以饥。民之难治,以其上有为,是以难治。人之轻死,以其生生之厚,是以轻死。夫唯无以生为者,是贤于贵生。

76

七十六章

Maigs un nevarīgs ir tikko piedzimušais.
Ciets un stings kļūst cilvēks, kad viņš mirst.
Zāle un koki dīgstot ir maigi un sulas pilni.
Cieti un sīksti tie kļūst, kad bojā iet.
Jo cietība un stiprums pieder nāvei.
Maigums un vājums piemīt dzīvībai.
Un tātad:
Smagi ieroči nenes uzvaru,
Augsti koki viegli izgāžas,
Lielajiem un spēcīgajiem nav tās veiksmes,
Kāda mēdz būt vājajiem un mazajiem.

人生之柔弱,其死坚强。万物草木生之柔脆,其死枯槁。故坚强者死之徒,柔弱者生之徒。是以兵强则不胜,木强则共。故坚强处下,柔弱处上。

77

七十七章

Kā loka uzvilcējs mēdz darīt debess Dao.
Kas bija augstu, nonāk apakšpusē,
Kas bija zemu, nonāk virspusē.
Kur pārpilnība mīt, tur Dao paņem,
Un tur, kur trūkums mājo, Dao dod,
Bet šādi dara tikai debess Dao;
Tas remdē pārmērības, postu mazinot.
Un šādi nerīkojas ļaužu Dao:
Kur jau ir pārāk maz, tur tas vēl atņem,
Kur jau ir pārāk daudz, tur iedod klāt.
Bet kurš gan spējīgs citiem atdot to, kā pašam gana?
– Vien tas, kurš seko Dao.
Un tādēļ gudrais darinādams nepiesaista,
Kad darbs ir veikts, viņš nepaliek pie tā,
Viņš savu nozīmību citiem neuzspiež.

天之道,其犹张弓!高者抑之,下者举之,有余者损之,不足者与之。天之道,损有余而补不足;人道则不然,损不足,奉有余。熟能有余以奉天下?其唯有道者。是以圣人为而不恃,功成不处,斯不见贤。

78

七十八章

Nekas nav pasaulē tik mīksts un maigs kā ūdens.
Un tieši tas visvairāk spējīgs cieto graut.
Bet pašu ūdeni nekas nav spējīgs mainīt.
Kā vājais uzveic stipro,
Un maigais pārvar cieto,
Ikkatrs zina,
Bet ne ikviens to spējīgs īstenot.
Un arī gudrais teicis:
“Kas savas zemes kaunu uzņemas,
Tas kļūst par vadītāju upurrituālam.
Kas savas zemes postu uzņemas,
Tas kļūst pat valdītāju pasaulei.”
Vispatiesākie vārdi skan kā blēņas.

天下柔弱莫过于水,而攻坚;强莫之能先。其无以易之。故弱胜强,柔胜刚,天下莫能知,莫能行。故圣人云:‘受国之垢,是谓社稷主;受国不祥,是谓天下王。’正言若反。

79

七十九章

Ja, labojot lielu netaisnību, savukārt pieļauj netaisnību,
Vai to gan var par labu darbu saukt?
Bet gudrais attiecina uz sevi vissmagākos pārmetumus,
Nevienu nepeļot.
Krietnie visu paveic, pildot pienākumu,
Bet nekrietnie visur alkst uzstiept savu gribu.
Neviens nav sākotnēji Dao izredzēts,
Bet izrādās, ka Dao vienmēr bijis krietno pusē.

和大怨,必有余怨,安可以为善?是以圣人执左契,不责于人。故有德司契,无德司彻。天道无亲,常与善人。

80

八十章

Kaut valstis būtu mazas, tajās nedaudz ļaužu,
Lai arī cik daudz būtu sarežģītu rīku, tos labāk mierā likt.
Kaut ļaudis dzīves laikā neilgotos nāves
Un neaizklīstu tālu svešumā.
Ja arī būtu laivu, ratu pietiekami,
Nevienam nevajag’a ar tiem projām braukt.
Lai arī cik daudz būtu ieroču un bruņu,
Tos mūžam nevajag’a kaujā laist.
Lai ļaudis atkal auklās mezglus sien
Un mezglu rakstu lieto rakstu zīmju vietā.
Kaut garda šķistu pārtika un drēbes – košas,
Kaut ērti šķistu mājokļi un dzīve – jautra.
Ja arī kaimiņzemes atrastos tik tuvu,
Ka vienā sadzirdētu otras suņu rejas, gaiļu dziedāšanu,
Kaut ļaudis mirtu sirmā vecumā,
Ne reizes nebijuši kaimiņzemē.

小国寡人,使有什伯之器而不用,使人重死而不远徙。虽有舟轝,无所乘之;虽有甲兵,无所陈之。使民复结绳而用之。甘其食,美其服,安其居,乐其俗,邻国相望,鸡狗之声相闻,民至老死,不相往来。

81

八十一章

Dzirdēt patiesus vārdus nav patīkami.
Vārdos, kas tīkami, patiesības nav.
Krietnais nemēdz sacīt skaistas runas.
Gudrais ar zināšanām nelepojas.
Kas ar ziniībām plātās, tam gudrības nav.
Apskaidrotais nekrāj īpašumu.
Viņš tiecas iespējami vairāk iedot citiem.
Bet, jo viņš vairāk atdod,
Jo vairāk viņam atkal ir ko dot.
Debesu Dao visiem nes svētību, nedarot pāri nevienam.
Cildenā valdnieka Dao veic nesacenšoties.

信言不美,美言不信。善者不辩,辩者不善。知者不博,博者不知。
圣人不积,既以为人己愈有,既以与人己愈多。天之道,利而不害。圣人之道,为而不争。