Mēs, vispasaules kustības par Esperanto attīstību dalībnieki, ar šo Manifestu vēršamies pie visām valdībām, starptautiskām organizācijām un labas gribas cilvēkiem, paziņojot savus nodomus strādāt, netaupot spēkus, lai īstenotu šeit paustos mērķus, un aicinām katru atsevišķu organizāciju un cilvēku pievienoties mūsu kustībai.

Mir, d’Mêmberën vun der weltwäiter Beweegung fir d’Verbreedung vum Esperanto, riichten dëse Manifest un alleguerte Regiirungen, international Organisatiounen, a Mënschen vu guddem Wëllen, deeklaréieren eise feste Wellen, fir weider fir déi Ziler ze schaffen, déi hei ausgedréckt gin, a luede jiddereng eenzel Organisatioun a jiddereen eenzelne Mënsch an, séch eisem Bestriewen unzeschléissen.

Ieviesta 1887. gadā kā palīgvaloda starptautiskajā saskarsmē un ātri attīstījusies, kļūdama par dzīvotspējīgu, niansēm bagātu valodu, Esperanto jau vairāk nekā gadsimtu tiek lietota un darbojas, lai vienotu cilvēkus, kuri runā dažādās valodās un pieder pie dažādām kultūrām. Šajā laikā tās lietotāju mērķi nav zaudējuši savu nozīmīgumu un aktualitāti. Nedz dažu nacionālo valodu lietošana vispasaules mērogā, nedz komunikāciju tehnikas progress, nedz jaunu metožu atklāšana valodu apmācībā, visticamāk, tomēr nerealizēs principus, kurus mēs uzskatām par visnozīmīgākajiem valodu lietošanas taisnīgā un efektīvā sakārtošanā.

1887 als en Entworf fir eng Hëllefssprooch fir d’international Kommunikatioun lancéiert, huet séch d’Esperanto séier zu enger lieweger an nuanceräicher Sprooch entwéckelt an erfëllt schons zanter méi ewéi engem Jorhonnert d’Fonktioun, Mënschen iwwert all sproochléch a kulturell Barrièren eweg matenaner ze verbannen. Andärbaants hun d’Ziler vu sénge Spriecher nët u Wichtegkeet an Aktualitéit verluer. Weder de weltwäite Gebräuch vun e puer nationale Sproochen, nach d’ Fortschrëtter vun der Kommunikatiounstechnik, nach d’Entdeckung vun neien Methode vum Sproochënnerriicht wäerte wouerschéngerléch déijéineg Prinziper verwierkléchen, déi mir als wiesentléch fir eng gerecht an effikass Sproochenuerdnung ugesinn.

1. Demokrātija

1. Demokratie

Sazināšanās sistēma, kura daļai cilvēku piešķir privilēģijas mūža garumā, bet no citiem prasa gadiem ilgas pūles, lai apgūtu valodu zemākajā līmenī, ir pamatos nedemokrātiska. Kaut gan, tāpat kā jebkura valoda, Esperanto nav pilnīgi nevainojama, tai, kā vispasaules sazināšanās līdzeklim, nav konkurentu.

E Sisteem vun der Kommunikatioun, deen e Liewe laang gewësse Mënschen privilegiéiert, mee vun anere verlanngt, datt se Joren un Ustrengungen investeiéren, fir e méi héigen Sproochniwwo ze erreechen, ass grondsätzléch ondemokratësch. Obwuel d’Esperanto, wéi jiddfereng Sprooch, nët perfekt ass, sou ass et dach jiddferenger Alternativ an der Sfär vun enger egalitärer weltwäiter Kommunikatoun iwwerleën.

Mēs uzskatām, ka valodu nevienlīdzība izraisa sazināšanās (kontaktēšanās) nevienlīdzību visos līmeņos, sākot no starptautiskā. Mēs esam kustība par demokrātisku sazināšanos.

Mir affirrméieren dat sproochléch Ongläichheet kommunikativ Ongläichheet op jiddferengem Niwwo no séch zitt, dën internationale mat abegraff. Mir sin eng Beweegung fir demokratësch Kommunikatioun.

2. Starpnacionālā izglītība

2. Transnational Edukatioun

Katra etniskā valoda ir saistīta ar noteiktu kultūru un nāciju(-ām). Piemēram, skolēns, kurš studē angļu valodu, apgūst angliski runājošu zemju, galvenokārt ASV un Lielbritānijas kultūru, ģeogrāfiju un politiku. Skolēns, kurš studē Esperanto, mācās par pasauli bez robežām, kur katra valsts varētu būt kā mājas

Jiddfereng ethnësch Sprooch as mat enger bestëmmter Kultur an Natioun bzw. Grupp vun Natiounen verbonnen. Zum Beispill léiert e Schüler, deen Englësch studéiert, eppes iwwert d’Kultur, Geografie an d’Politik vun den englëschsproochege Länner, virun allem de Vereenegte Staaten a Grossbritannien. De Schüler, deen Esperanto léiert, get dogéint eppes iwwer eng Welt ouni Grenzen gewuer, an däer séch jiddferee Land als Heemécht presentéiert.

Mēs uzskatām, ka izglītība jebkurā no etniskajām valodām ir saistīta ar vienu noteiktu priekšstatu par pasauli. Mēs esam kustība par starpnacionālu izglītību.

Mir affirméieren, datt d’Edukatioun an irgendenger ethnëscher Sprooch un eng bestëmmten Weltusiicht gebonnen ass. Mir sin eng Beweegung fir eng transnational Edukatioun.

3. Pedagoģiskā efektivitāte

3. Pedagogësch Effikassitéit

Tikai procentuāli neliela daļa no tiem, kuri mācās svešvalodu, arī to iemācās. Esperanto pilnībā var iemācīties pat pašmācības ceļā. Tā noder kā ievadkurss dažādu valodu studijām (propedeitiskais efekts). Esperanto rekomendē arī kā pamatu svešvalodu apgūšanai.

Nëmmen e klenge Prozentsaz vun deenen, déi eng friem Sprooch léieren, meeschterën se. Esperanto kann ee esouguer da komplett beherrschen, wann een ët fir séch selwer léiert. Verschidde Studie berichten iwwer propedeutësch Effetën fir d’Erléieren vun anere Sproochen. D’Esperanto gët och als en zentrale Bestanddeel a Coursën, déi d’Sproochebewosstsin bei Schüler favoriséiere sollen, rekommandéiert.

Mēs uzskatām, ka etnisko valodu apgūšana vienmēr rada grūtības daudziem skolēniem, kuri tomēr iegūtu, ja pārvaldītu otru valodu. Mēs esam kustība par efektīvu valodu mācīšanu.

Mir affirméieren, datt d’Schwiiregkeet vun ethnësche Sproochen emmer en Hënnernës fir vill Schüler wäert duerstellen, ofwuel duvunner profitéiere giffen, eng zweet Sprooch ze kënnen. Mir sin eng Beweegung fir ën effikasse Sproochenënnerriicht.

4. Daudzvalodība

4. Méisproochegkeet

Esperanto — kopiena ir viena no nedaudzajām valodu lietotāju kopienām pasaulē, kuras dalībnieki visi bez izņēmuma runā divās vai vairākās valodās — katrs kopienas dalībnieks ir apguvis vismaz vienu svešvalodu sarunvalodas līmenī. Daudzos gadījumos tas rada interesi par citām valodām un to apgūšanu, paplašinot personisko redzesloku.

D’Esperantogemeinschaft as eng vun deene wéinege weltwäite Sproochkommunautéiten, däeren hir Spriecher ouni Ekzeptioun zwee- oder méisproocheg sin. Jiddferee M%ember vun der Kommunautéit huet d’Aufgab op séch geholl, wéngstens eng friem Sprooch bis zu deem Niwwo ze léieren, wou en et flëissend schwätze kann. A ville Fäll féiert dat zu engem Wëssen iwwer an zu enger Léift fir weider Sproochen an allgemeng zu engem gréissere perséinléchen Horizont.

Mēs uzskatām, ka jebkuras valodas — lielas vai mazas — lietotājiem ir jādod iespēja apgūt otru valodu tādā pakāpē, kas nodrošinātu sazināšanos pietiekami augstā līmenī. Mēs esam kustība, kas sagādā šo iespēju.

Mir affirméieren, datt d’Spriecher vun alle Sproochen, grousser a klenger, eng reell Chance mussen hun, séch eng zweet Sprooch bis zu engem héigen kommunikativen Niwwo unzëegnen. Mir sin erzg Beweegung, déi dofir antrëtt, datt dëi Chance, offréiert gët.

5. Valodu tiesības

5. Sproochléch Rechter

Valodu nozīmības nevienlīdzība ir cēlonis valodu neaizsargātībai vai pat tiešai valodu apspiešanai lielā daļā pasaules sabiedrības. Esperanto — kopienā lielu un mazu, oficiāli atzītu un neatzītu valodu lietotāji, pateicoties savstarpējai vēlmei rast kompromisu, sazinās neitrālā valodā. Tāda valodu līdztiesība rada precedentu, lai izvērtētu valodu nevienlīdzību un rastu risinājumu konfliktiem.

D’ongläich Machtverdeelung, tëscht de Sproochen ass e Rezept fir eng konstant sproochléch Onsécherheet, oder direkt sproochléch Ënnerdréckung, bei enger grousser Partie vun der Weltpopulatioun. An der Esperantogemeinschaft kommen d’Mêmbëren vu klengen a groussen, offiziellen an nëtoffizielle Sproochen op engem neutralen Terrain zesummen, wat engem géigesäitege Wëllen zum Kompromëss ze verdanken ass. Esou e Gläichgewiicht tëscht sproochléche Rechter a Fliichten liwwert en Ulass, fir aner Léisungen vun der sproochlécher Ongläichheet an de sproochléche Konflikter ze entwéckelen an ze bewäerten.

Mēs uzskatām, ka dažādu valodu nozīmīguma lielās atšķirības mazina daudzos starptautiskos dokumentos paustās garantijas par vienlīdzīgu attieksmi pret valodām.

Mir affirmeiéren, datt déi grouss Machtënnerscheeder tëscht de Sproochen d’Garantien vun der Gläichbehandlung vun de Mëschen onofängeg vun hirer Sprooch, sou wéi se an esou villen internationalen Dokumenter ausgedréckt si gin, ennerhielegen.

6. Valodu dažādība

6. Sproochléch Diversitéit

Nacionālās valdības uzskata, ka valodu dažādība pasaulē ir sazināšanās un attīstības šķērslis. Tomēr Esperanto - kopienai valodu dažādība ir pastāvīgs un neizsīkstošs bagātību (vērtību) avots: katra valoda, tāpat kā jebkura dzīvības forma, ir vērtīga jau pati par sevi un pietiekami nozīmīga, lai to uzturētu un attīstītu.

Déi national Regiirungen tendéieren dozou, déi grouss Diversitéit vun de Sproochen an der Welt als eng Barrière fir d’Kommunikatioun an d’Entwécklung unzegesin. Fir d’Esperantogemeinschaft awer ass d’sproochléch Diversitéit eng permanent an onverzichtbar Quell vu Räichtum. Folgléch ass jiddfereng Sprooch, wéi jiddfereng Zort vu Liewewiesen, e Wäert u séch a wiirdeg, protegéiert an ënnerstëtzt ze gin.

Mēs uzskatām, ka sazināšanās un attīstības politika, ja tā nav bāzēta uz cieņu pret visām valodām un to atbalstīšanu, nolemj iznīcībai lielāko daļu no pasaules valodām.

Mir affirméieren, datt d’Politik vun der Kommunikatioun an der Entwécklung d’Majoritéit vun de Sproochen an der Welt zum Ausstierwe veruurteelt, wann se nët op dem Respekt virun, an der ënnerstëtzung vun, alle Sproochen gegrënnt ass. Mir sin eng Beweegung fir sproochléch Diversitéit.

7. Civēka emancipācija

7. Mënschléch Emanzipatioun

Katra valoda gan atbrīvo, gan sasaista savus lietotājus, dodot iespēju sazināties savā starpā, bet tajā pašā laikā aizšķērsojot sazināšanos ar citiem. Plānota kā universāls sazināšanās līdzeklis, Esperanto ir viens no lielajiem cilvēces emancipācijas projektiem, kurš jau darbojas, jeb arī - projekts, kas katram cilvēkam kā indivīdam nodrošina dalību vispasaules sabiedrībā, tajā pašā laikā ar stiprām saknēm paturot savā kultūrā un valodas identitātē, bet neliekot izjust ierobežotību.

Jiddfereng Sprooch befreit séng Spriecher an hält se gefangen, andeem se hinnen d’Fähegkeet gët, ënnert séch ze kommunizéieren, awer d’Kommunikatioun mat anere verspäert. Geplangt als en universellt Kommunikatiounsmëttel, as d’Esperanto ee vun deene grousse Projetën vun der mënschlécher Emanzipatioun, déi fonktionéieren — e Projet, jiddferengem Mënsch ët ze erméigléchen, als Individuum un der Gemeinschaft vun der Mënschheet deelzehuelen — fest verwuerzelt a sénger lokaler kultureller a sproochlécher Identitéit, mee nët vun hir ageschränkt.

Mēs uzskatām, ka nacionālas valodas kā vienīgās valodas lietošana neizbēgami liek šķēršļus brīvībai un pašizpausmei, saziņai un dalībai dažādās organizācijās. Mēs esam kustība par cilvēka emancipāciju.

Mir affirméieren, datt dën ausschliissléche Gebräuch vun nationale Sproochen onweigerléch Barrièren géint d’Fräiheete vun der Meenungsäusserung, der Kommunikatioun an der Verrsammlung opriicht. Mir sin eng Beweegung fir d’mënschléch Emauzipatioun.

Prago, jul. 1996

Prago, jul. 1996